Komisija noraida ideju austrumu teritorijas fonda naudu uzticēt Latgales reģionam

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 20. oktobrī, atbalstīja Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumprojektu trešajam, galīgajam lasījumam. Tajā pašā sēdē komisija noraidīja trīs deputātu priekšlikumu, ka topošā austrumu teritorijas atbalsta fonda līdzekļu turētājs būtu Latgales plānošanas reģions, nevis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Priekšlikumu bija iesnieguši Alīna Gendele un Anna Rancāne no «Jaunās Vienotības» un Edmunds Teirumnieks no Nacionālās apvienības. Viņu iecerē plānošanas reģions fonda naudu turētu VARAM pārraudzībā. Gendele sēdē argumentēja, ka reģions ir tuvāk iedzīvotājiem un tam ir plaša pieredze dažādu finansējuma programmu administrēšanā. Latgales plānošanas reģionu vada attīstības padome, kurā darbojas deviņu Latgales pašvaldību vadītāji un deputāti.

Lēmums ir būtisks, jo no tā atkarīgs, kurš praksē sadalīs naudu pierobežas novadu projektiem. Līdz ar komisijas balsojumu spēkā paliek otrajā lasījumā atbalstītā redakcija: fondu kā no valsts dotācijām veidotu atbalsta programmu administrēs VARAM. Reģionu balss saglabāta citādi. Politikas koordinēšanai darbosies valdības izveidota tematiskā komiteja par austrumu teritorijas sociālekonomisko attīstību un drošību, kurā būs arī Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu pārstāvji. Komitejas nolikumu apstiprinās Ministru kabinets.

Komisija atbalstīja arī VARAM priekšlikumu dot austrumu pašvaldībām prioritāru iespēju piedalīties ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības pasākumos, kas saista izglītības programmas ar darba tirgus vajadzībām un palīdz piesaistīt speciālistus.

Likuma mērķis ir stiprināt austrumu pierobežas noturību, apdzīvotību, drošību un iedzīvotāju labklājību. Austrumu teritorijā plānots iekļaut Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētu. Sākotnēji atbalsta saņēmēju loks bija šaurāks, bet to paplašināja, jo pieteicās vairāk gribētāju.

Starp atbalsta prioritātēm likumprojektā minēta kritiskās infrastruktūras attīstība, mobilitāte, mājokļu pieejamība, investīciju un uzņēmējdarbības veicināšana, enerģētiskā drošība, kultūras telpas stiprināšana un atbalsts latviskajai informatīvajai telpai. Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs uzsvēra, ka likumā paredzētajiem pasākumiem vajag reālu un ilgtspējīgu finansējumu. Fonda apjoms avotos nav minēts.

Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimai galīgajā lasījumā. Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka to plānots skatīt 29. oktobrī, 14. Saeimas pēdējā sēdē.