Saeima pieņem austrumu teritorijas attīstības likumu, tas aptvers 15 pašvaldības

Saeima ceturtdien, 29. oktobrī, trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumu. Tas paredz īpašu regulējumu un atbalsta mehānismus pierobežas reģionu ekonomikai, investīcijām un drošībai, un tā darbības loks ir plašāks, nekā bija iecerēts likumprojekta sākotnējā versijā.

Likuma izpratnē austrumu teritorija tagad ir Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Smiltenes un Valkas novads, kā arī Daugavpils un Rēzeknes valstspilsēta. Kopā tās ir 15 no 42 Latvijas pašvaldībām. Sākotnēji likumā bija ietverts tikai Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novads, taču pēc vairāku Vidzemes pašvaldību iebildumiem Saeima jau otrajā lasījumā atbalstīja tvēruma paplašināšanu. Kā norāda TVNET/LETA, gribētāju iekļūt likumā bija vēl vairāk.

Kāpēc tas ir svarīgi: šīm pašvaldībām likums dod prioritāru iespēju piedalīties Eiropas Savienības fondu finansētos pasākumos un citos finanšu avotos. Atbalsta prioritātes ir kritiskā infrastruktūra, mobilitāte, mājokļu pieejamība, publiskie pakalpojumi, uzņēmējdarbība un investīciju piesaiste, enerģētiskā drošība, kā arī kultūrtelpa un latviskā informatīvā telpa.

Likums paredz izveidot arī īpašu Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta fondu. Tā naudu veidos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, ES fondi, starptautisko finanšu institūciju piešķīrumi, ziedojumi un citi avoti. Fonds darbosies kā publisks nodibinājums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, bet sekretariāta funkcijas veiks Latgales plānošanas reģions. Fonds varēs finansēt attīstības projektus, sniegt garantijas un galvojumus, atbalstīt jaunuzņēmumus, inovācijas un eksportspējīgas nozares.

Atbalsta plānošanā būs jāievēro vairāki principi, tostarp noturība, divējāds lietojums, proti, infrastruktūra, kas vienlaikus kalpo iedzīvotājiem un valsts drošībai, finansējuma koncentrēšana, partnerība un papildinātība. Trešajā lasījumā klāt nāca atbalsta diferenciācijas princips: atbalsta apmērs un intensitāte varēs atšķirties atkarībā no konkrētās teritorijas iepriekšējā gada sociālekonomiskajiem rādītājiem.

Galīgajā lasījumā deputāti arī noteica, ka austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas komitejā jābūt pārstāvjiem no Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona.

Likuma autori iepriekš norādījuši, ka tā mērķis ir mazināt attīstības atšķirības starp austrumu pierobežu un pārējo valsti, stiprināt reģionu ekonomiku un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Cik daudz naudas atbalsta fondā nonāks, avoti pagaidām nenorāda.