Krievija ziņo par gandrīz 1200 Ukrainas droniem vienā naktī, Kijivā cieš slimnīca

Naktī uz piektdienu, 13. novembri, Krievija un Ukraina viena otru apšaudīja ar vieniem no šā gada lielākajiem uzlidojumiem, lai gan tikai dienu iepriekš ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners Maskavā un Dublinā apsprieda kara izbeigšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka laikā no 12. novembra pulksten 20 līdz 13. novembra pulksten 8 pēc Maskavas laika pretgaisa aizsardzība notriekusi 1198 Ukrainas dronus. Šos skaitļus neatkarīgi pārbaudīt nav iespējams, un Ukraina operācijas apjomu nav apstiprinājusi, norāda Ukrainas portāls Hromadske.

Pēc ministrijas datiem, droni notriekti virs 17 Krievijas apgabaliem, okupētās Krimas un Melnās jūras. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins ziņoja, ka uz galvaspilsētas reģiona pusi lidojuši 467 droni, no kuriem 144 notriekti tuvāk pilsētai. TASS aprēķinos šis ir viens no lielākajiem uzlidojumiem šogad, bet lielākais bija 20. septembrī, kad Krievija ziņoja par 1951 notriektu dronu.

Volgogradas gubernators Andrejs Bočarovs paziņoja, ka uzbrukumā pilsētas dienvidu rūpniecības zonai gājuši bojā četri darbinieki un divi ievainoti. Tur atrodas viena no lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Hromadske un Al Jazeera norāda, ka tīklā izplatīti video ar it kā degošu rūpnīcu, taču oficiāla apstiprinājuma tam nav. AFP un Reuters, uz kurām atsaucas Īrijas sabiedriskais medijs RTÉ, raksta, ka Samaras apgabalā kādā rūpniecības objektā gājuši bojā vēl četri cilvēki un Brjanskas apgabalā viens. Rostovā pie Donas, pēc mēra Aleksandra Skrjabina teiktā, bojātas deviņas daudzdzīvokļu mājas un daļa ēku palikusi bez apkures.

Tajā pašā naktī Krievija uzbruka Ukrainas pilsētām. Kijivas Ševčenkivskas rajonā drona atlūzas izraisīja ugunsgrēku Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā. Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests ziņo, ka daļēji izpostīts ēkas otrais stāvs, trīs cilvēki ievainoti un 30 evakuēti. Institūta medicīnas direktors Kyiv Independent sacīja, ka mediķi nav cietuši, bet iestāde uz laiku pārtraukusi darbu. Odesā, pēc pilsētas militārās administrācijas datiem, gājuši bojā vismaz divi cilvēki. Kopumā Odesas un Zaporižjas apgabalos nogalināti trīs, starp viņiem 17 gadus vecs zēns.

Uzlidojumi notika pēc nedēļas, kurā ASV mēģināja atjaunot miera sarunas. Abū Dabī Krievijas un Ukrainas delegācijas vienojās par lielu gūstekņu apmaiņu, bet pamiera un teritoriju jautājumos izrāviena nebija. Al Jazeera, atsaucoties uz neapstiprinātām ziņām, raksta, ka Krievija sarunās izvirzījusi arī plašākas prasības par Eiropas drošību, tostarp, lai NATO apņemtos neizvietot karaspēku Baltijas reģionā. Latvijai un kaimiņvalstīm tas ir tieši svarīgi.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs piektdien sacīja, ka Maskava vēl nav piekritusi Eiropas pārstāvju dalībai sarunās un vispirms vēlas saprast viņu nodomus. ES līderi Dublinā tikmēr apspriež, kas varētu pārstāvēt Eiropu nākamajā sarunu kārtā.