Krūmcidoniju platības Latvijā pārsniedz 700 hektārus; audzētāji cer uz eksporta izaugsmi

Latvijā šogad krūmcidonijas audzē vairāk nekā 700 hektāru platībā, to skaitā aptuveni 500 hektāri ir bioloģiski, ziņo LSM, atsaucoties uz nozares pārstāvjiem. Pirms desmit gadiem šīs kultūras platības bijušas vairāk nekā trīs reizes mazākas. Tā dēvētais ziemeļu citrons arvien biežāk tiek uzskatīts par perspektīvu eksportam piemērotu ogu un pārstrādes izejvielu.

Lauku atbalsta dienesta dati, ko apkopojis portāls lasi.lv, arī liecina par stabilu platību kāpumu: krūmcidoniju atbalstītā platība pērn bijusi 726 hektāri, 2021. gadā – 672 hektāri, bet 2018. gadā – 464 hektāri. Piecos gados platības pieaugušas aptuveni 1,5 reizes. Latvijā ir vairākas apdzīvotas vietas, kur stādījumu kopējā platība pārsniedz 10 hektārus; starp lielākajiem audzētājiem minēti uzņēmumi Kurzemē un Vidzemē.

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Edīte Kaufmane LSM skaidroja, ka interese par kultūru audzējusi kopš institūts atrisināja pārstrādes jautājumus un sāka ražot sukādes. Vienlaikus laikapstākļi rada riskus: šogad Dobelē bijusi netipiski skarba ziema ar ilgstošu salu zem mīnus 30 grādiem, un krūmi virs sniega līnijas apsaluši, tāpēc pavasarī nācies apgriezt augšējos zarus. Zem sniega palikušie zari ziedējuši, un institūtā novāktas aptuveni četras tonnas ražas.

Viens no lielākajiem audzētājiem – SIA «Rāmkalni Nordeco» – apsaimnieko nepilnus 20 hektārus un plāno iestādīt vēl aptuveni 10 hektārus Dobelē selekcionēto šķirņu. Uzņēmuma saimnieks Viktors Grūtups LSM norādīja, ka produkcija tiek eksportēta uz kaimiņvalstīm, Vāciju un Poliju, un nule iegūts Šveices bioloģiskais sertifikāts gan laukiem, gan ražotnei, lai tuvinātos Šveices patērētājiem. Šogad daļai platību kaitējusi arī krusa.

LSM norāda, ka krūmcidoniju eksports pēdējos gados strauji pieaudzis un pirms diviem gadiem sasniedzis rekordvērtību – 38 tūkstošus eiro, taču pērn ražu un eksporta vērtību ietekmējuši laikapstākļi. Kaufmane uzsvēra, ka eksportā joprojām trūkst atpazīstamības, tāpēc produktus bieži maisa ar dzērvenēm vai rabarberiem. Polijā pieprasījums pēc Latvijas izejvielām dzērienu ražošanai esot pieaudzis; arī kaimiņvalstīs pieaug interese par sukādēm.

Dārzkopības institūts reģistrācijai iesniedzis jaunas šķirnes: «Jānis» jau reģistrēta, bet «Silvija» un «Ade» vēl ir procesā, un šogad plānots iesniegt vēl vienu. Audzētāji un pētnieki vērtē, ka tirgus pamazām aug, taču ražas un eksporta rezultāti joprojām cieši atkarīgi no ziemas un vasaras laikapstākļiem.