Krustkalnu rezervātā uz violetpiepes atrasts maz pamanāms henotrihu ģints ķērpis

Krustkalnu dabas rezervātā Madonas novadā uz egļu violetpiepes (Trichaptum abietinum) augļķermeņa atrasts henotrihu (Chaenotricha) ģints ķērpis, kura sīkie, uz tieviem kātiņiem augošie augļķermeņi izskatās pēc mazām nagliņām. Atradumu veikusi Latvijas Mikologu biedrības pārstāve Renāte Kaupuža, par to informēja biedrība, bet pirmdien ziņu publicēja LSM un aģentūra LETA.

Biedrība uzsver, ka tas nav pirmais šīs ģints atradums Latvijā. Tā vērtība ir citur: novērojums apliecina, ka šie organismi Latvijas mežos ir sastopami, lai gan dabā tie parasti paliek nepamanīti. Piemēram, sugas Chaenotricha cilians augļķermeņi ir tikai aptuveni 0,4–1 milimetru augsti, tāpēc to meklēšanai noder lupa vai makrofotografēšanas aprīkojums. Atradums arī atgādina, ka pat viena neliela piepe var būt mājvieta veselai organismu kopienai.

Henotrihu ģinti zinātnieki aprakstīja 2023. gadā žurnālā "Fungal Systematics and Evolution". Tartu Universitātes un Kanādas Dabas muzeja pētnieki salīdzināja 29 Eiropā un Ziemeļamerikā ievāktu paraugu DNS un uzbūvi un secināja, ka uz violetpiepēm augošie nagliņķērpji veido atsevišķu evolūcijas līniju, kas nošķirta no radniecīgajām ģintīm Chaenotheca un Sclerophora. Pētījumā aprakstītas divas sugas, Chaenotricha obscura un jaunā suga Chaenotricha cilians, bet trešā līnija nelielā paraugu skaita dēļ palika bez nosaukuma.

Latvijai šajā pētījumā ir sava daļa. Analīzē izmantoti arī pieci Latvijā ievākti Chaenotricha cilians paraugi. Pēc biedrības sniegtās informācijas, divi no tiem ievākti Alūksnes novada Liepnas pagastā, viens Jēkabpils novada Saukas pagastā un viens 2020. gadā Cēsu novada Drabešu pagastā, bet piektā parauga vieta publikācijā nav norādīta.

Pētnieki konstatējuši, ka henotrihas aug uz vairāku violetpiepju sugu augļķermeņiem, un šīs piepes savukārt aug uz atmirušas koksnes, bieži uz nokaltušiem egļu un priežu stumbriem. Biedrība norāda, ka atsevišķos Chaenotricha cilians paraugos aļģu šūnas netika atrastas. Tāpēc izvirzīts pieņēmums, ka šai sugai simbioze ar fotosintezējošu partneri varētu nebūt obligāta, taču tas vēl jāpārbauda turpmākos pētījumos.

Latvijas Mikologu biedrība aicina dabas interesentus šādus novērojumus fotografēt un dokumentēt, neskaidros gadījumos konsultēties ar speciālistiem un saglabāt atmirušo koksni mežos un parkos, jo daudzām piepēm tā ir vienīgā dzīvesvieta. Kaupuža mudina rūpīgi apskatīt violetpiepes un meklēt arī ārēji līdzīgo sēni Phaeocalicium polyporaeum, kuras sastopamība Latvijā vēl nav apstiprināta. Ģintij jau ir latvisks nosaukums, bet atsevišķām sugām latvisko nosaukumu pagaidām nav.