Uz Kalnarāju dižakmens Ventspils novadā atrasta Latvijai jauna sēņu suga

Latvijas sugu sarakstam pievienojusies vēl viena sēne. Uz Kalnarāju dižakmens Ventspils novadā atrasta zilganā melnpunktīte (Abrothallus caerulescens), kas Latvijā iepriekš nebija reģistrēta, informē Latvijas Mikologu biedrība. Atradumu šā gada septembrī veica biedrības biedre, dabas eksperte Renāte Kaupuža.

Sēne pamanīta nejauši – laikā, kad biedrības pārstāvji gatavojās Ziru sēņu festivālam un apsekoja apkārtni, lai savāktu materiālus izstādei. Pētot ķērpjus uz dižakmens, Kaupuža uz ksantoparmēliju (Xanthoparmelia) ģints ķērpja ieraudzīja sīkus melnus punktiņus. Izrādījās, ka tie ir zilganās melnpunktītes augļķermeņi.

Zilganā melnpunktīte pieder pie tā sauktajām lihenofīlajām sēnēm, kas dzīvo uz ķērpjiem vai to iekšienē. Melnpunktītes ir sīkas parazītiskas sēnes, taču, kā skaidro speciālisti, tās saviem saimniekiem ne vienmēr nodara būtisku kaitējumu. Šādas attiecības ir daļa no dabiskās organismu mijiedarbības.

Pati melnpunktīšu ģints Latvijā pirmo reizi konstatēta tikai pirms diviem gadiem. Līdz ar jauno atradumu šeit zināmas jau četras tās sugas: Peiriča melnpunktīte, Santesona melnpunktīte, Zviedrijas melnpunktīte un tagad arī zilganā melnpunktīte. Biedrība pieļauj, ka Latvijā varētu būt sastopamas arī citas šīs ģints sugas, kas vēl nav atrastas.

Biedrības valdes locekle Evita Veinberga norāda, ka Kalnarāju dižakmens ir ne tikai ģeoloģiskās vēstures liecinieks, bet arī mājvieta daudziem organismiem. Pēc biedrības vērtējuma, atradums rāda, ka arī šķietami labi izpētīti dabas objekti var slēpt vēl nezināmu daudzveidību.

Atradēja Renāte Kaupuža nodarbojas ar ķērpju izpēti un sabiedrības izglītošanu, tostarp iniciatīvā „Latvijas ķērpji” un biedrībā „Daba runā, es klausos”.

Mikologu biedrība aicina dabas interesentus uzmanīgāk aplūkot ķērpjus, dokumentēt neparastus atradumus un to noteikšanā konsultēties ar speciālistiem. Tikpat svarīgi, pēc biedrības domām, ir saglabāt vietas, kur šādi organismi dzīvo: senus mežus, ar ķērpjiem apaugušus akmeņus, vecus kokus, atmirušo koksni un senas koka ēkas.