Kučinskis: 2027. gada budžeta aprisēm jābūt gatavām vēl pirms jaunās valdības apstiprināšanas

Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) ceturtdien, 8. oktobrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē norādīja, ka nākamā gada valsts budžeta galvenajām aprisēm jābūt sagatavotām vēl līdz brīdim, kad 15. Saeima apstiprinās jauno valdību. Pēc viņa domām, tikai tā budžetu pēc valdības apstiprināšanas varēs pieņemt ātri un izvairīties no tā, ka 2027. gads jāsāk ar tehnisko budžetu.

Likums nosaka, ka Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likumprojekts kopā ar pārējo budžeta likumprojektu paketi Saeimai jāiesniedz ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi uzticību Ministru kabinetam. Ja jaunajai valdībai uzticība nebūs izteikta līdz novembra vidum, 2027. gadam tiks gatavots pagaidu budžets.

Finanšu ministrija (FM) budžeta veidošanai sagatavojusi trīs scenārijus un piecus iespējamos risinājumus. Jau septembrī Kučinskis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā brīdināja, ka, nemainot politiku, budžeta deficīts nākamos četrus gadus pārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds pieaugs no 48% no IKP šogad līdz 54% 2029. gadā.

Ministrs uzsvēra, ka arvien lielāku budžeta daļu aizņem jau uzņemtās saistības. Aizsardzībai 2030. gadā būs jāatvēl ap 5% no IKP, taču pieļaujamā deficīta atkāpe aizsardzības izdevumiem beidzas 2029. gadā. Procentu izdevumi par valsts parādu jau 2027. gadā sasniegs aptuveni 681 miljonu eiro, bet iepriekšējo valdību pieņemtās saistības bez pilna finansējuma pieaugs no 421 miljona eiro 2027. gadā līdz 663 miljoniem eiro 2030. gadā. Nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP tikmēr sarūk no 34,6% līdz 32,9%.

Pirmais FM scenārijs paredz turpināt pieņemt lēmumus, kas palielina izdevumus. Tad nesegtie papildu izdevumi pieaugtu no 449 miljoniem eiro līdz 1,599 miljardiem eiro 2030. gadā, bet parāds, deficīts un procentu maksājumi turpinātu augt. Otrajā scenārijā aizsardzība tiktu finansēta 5% apmērā no IKP atbilstoši fiskālajiem nosacījumiem, parāds stabilizētos ap 54% no IKP, bet negatīvā fiskālā telpa pieaugtu līdz 936 miljoniem eiro. Trešais scenārijs paredz virzību uz bezdeficīta budžetu 2030. gadā, kas, pēc ministra aplēsēm, četros gados tautsaimniecībai nozīmētu zaudēt 8,94 miljardus eiro.

Starp pieciem piedāvātajiem risinājumiem ir iepriekšējo lēmumu bez finansiāla seguma un likumos noteikto finansējuma apmēru pārskatīšana, kā arī visu izdevumu, arī bāzes izdevumu, pārvērtēšana četru gadu ciklā ar mērķi tos samazināt par 25%. Tāpat FM rosina pārskatīt nodokļu atvieglojumus un nodokļu iekasēšanu, kā arī pēc vienotiem principiem izvērtēt visus valsts pārvaldes izdevumus, ieskaitot valsts kapitālsabiedrības.

Ministrija plāno valdībai piedāvāt apstiprināt fiskālās stabilizācijas un reformu plānu 2027.–2030. gadam un nozaru likumu finansēšanas normu grozījumu paketi, bet pēc budžeta pieņemšanas sākt darbu pie jaunām nodokļu politikas pamatnostādnēm. Valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldībām un augstskolām paredzēts pārskatīt dividenžu politiku un veikt kapitāla inventarizāciju.