Ārvalstu investoru padome no jaunās valdības gaida skaidrus plānus un drosmīgākus lēmumus

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sagaida, ka jaunā valdība pieņems drosmīgākus lēmumus un skaidri pateiks, kurās nozarēs tā vēlas redzēt ieguldījumus. Padomes izpilddirektore Tatjana Guzņajeva Latvijas Radio stāstīja, ka investoriem pašlaik trūkst skaidrības gan par valdības prioritātēm, gan par vairākām nozaru stratēģijām, un šī neskaidrība kavē lēmumus par jauniem ieguldījumiem.

Šis vērtējums ir svarīgs, jo valdības veidošanas sarunas vēl turpinās un jaunā Ministru kabineta programma vēl nav apstiprināta. Investoru prasības pēc prognozējamiem noteikumiem iezīmē jautājumus, kuriem jaunā koalīcija, visticamāk, pievērsīsies, plānojot ekonomikas politiku.

Piesardzību apliecina arī FICIL šā gada noskaņojuma indekss, ko padome maijā publicēja sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu. Tajā tikai 47 % aptaujāto ārvalstu investoru norādīja, ka plāno palielināt ieguldījumus Latvijā, savukārt 37 % atzina, ka viņu plāni ir atkarīgi no apstākļiem. FICIL to raksturo kā zemāko investīciju plānu līmeni un augstāko nenoteiktību pēdējo gadu pētījumos. 2023. gadā investīcijas palielināt plānoja 79 % respondentu. Aptaujā piedalījās 63 ārvalstu investori.

Guzņajeva kā vienu no iemesliem minēja nepietiekamu informāciju par valsts aizsardzības plāniem un stratēģiju. Viņasprāt, lielajiem investoriem, īpaši enerģētikā, kur ieguldījumus plāno 10 līdz 20 gadiem uz priekšu, jāzina, vai valdība ir viņu partneris un kuras jomas tai ir prioritāras. Ja šādas skaidrības nav, risks investoriem ir pārāk liels.

Kā pirmo jomu, kurā vajadzīgi lēmumi, padome min cilvēkkapitālu, tostarp darbaspēka pieejamību un iedzīvotāju skaita sarukumu. Guzņajeva migrācijas politiku nosauca par haotisku un norādīja, ka uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt inženierus, IT speciālistus un citus kvalificētus darbiniekus no ārvalstīm, ir liels administratīvais slogs. Viņa arī pieminēja, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātajam cilvēkkapitāla attīstības plānam budžetā pietrūcis finansējuma.

Valsts aģentūru dati iezīmē daļēji citu ainu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šā gada deviņos mēnešos reģistrējusi 19 investīciju projektus no 15 valstīm ar kopējo plānoto apjomu 886,8 miljoni eiro, kas ir gandrīz 90 % no gada mērķa viena miljarda eiro apmērā. LIAA uzsver, ka tie ir plānotie ieguldījumi, kurus īstenos pakāpeniski, viena līdz piecu gadu laikā. LIAA direktore Ieva Jāgere Latvijas Radio uzsvēra, ka investoriem visvairāk vajag skaidrus nosacījumus un paredzamus termiņus, īpaši aizsardzības un divējāda lietojuma projektos.

Jau septembra beigās, pirms Saeimas vēlēšanām, FICIL aicināja nākamo valdību izaugsmi veidot kā vienotu sistēmu, kas aptver izglītību, pārvaldību, inovācijas, nodokļu un enerģētikas politiku. Oktobrī padome sāka darba virzienu, kura mērķis ir līdz 2027. gada februārim izstrādāt priekšlikumus valsts pārvaldes reformai un tos iesniegt Ministru prezidentam un finanšu ministram.