Kulbergs 13. oktobrī tiekas ar kino nozari par «Netflix» nodevas alternativām

Ministru prezidents Andris Kulbergs («Apvienotais saraksts») otrdien, 13. oktobrī, pulksten 9 Ministru kabinetā tiekas ar kino nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu nozares atbalsta iespējas un rosinātu izvērtēt alternativu Latvijas kino finansēšanas risinājumu. Par tikšanos informēja Valsts kanceleja, un to atspoguļo LSM un «Delfi».

Līdz šī gada beigām kopā ar nozares ekspertiem plānots izvērtēt straumēšanas platformu nodevas ekonomisko ietekmi un sagatavot salīdzināmu alternativu Latvijas filmu un seriālu finansēšanai. Kulbergs uzsver, ka Latvijas kino vajadzīgs paredzams finansējums, iespēja veidot filmas latviešu valodā un sasniegt skatītājus arī ārpus valsts, taču valdībai jāpārliecinās, ka izvēlētais risinājums dod iespējami lielāko ieguvumu valstij.

Premjers rosina Kultūras ministrijai un Finanšu ministrijai kopā ar nozari sagatavot finansējuma modeli, ko var salīdzināt ar paredzamo straumēšanas platformu ieguldījumu. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un platformu pārstāvjiem būtu jāvērtē iespējas paplašināt Latvijas darbu izplatīšanu, kopražojumus un starptautisku filmu projektu īstenošanu Latvijā.

Tā sauktais «Netflix» nodoklis paredzētu, ka straumēšanas platformām jāiegulda vietējā kino un seriālu veidošanā vismaz 3,5 % no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem — finansējot ražošanu, iegādājoties izplatīšanas tiesības vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. Līdzīga kārtība jau ieviesta vairākās Eiropas Savienības valstīs; grozījumus izstrādāja Kultūras ministrija sadarbībā ar Nacionālo kino centru, filmu nozari un medijiem.

6. oktobrī Kulbergs paziņoja, ka valdībai būtu jāvērtē iespēja atteikties no iecerētajiem grozījumiem, norādot, ka nevēlas bojāt attiecības ar stratēģiskajiem partneriem, un aicināja vairāk fokusēties uz nozares attīstības atbalstu. Gan nozare, gan kultūras ministrs atgādinājuši, ka vēl vasarā premjers nodevas ieviešanu atbalstīja; kino organizācijas pret atteikšanos iebilst, uzsverot, ka mērķis ir veicināt filmu tapšanu latviešu valodā un pieejamību platformās.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma iepriekš komisijā lēsa, ka pēc izmaiņu spēkā stāšanās nozare varētu iegūt aptuveni 600 000 līdz vienu miljonu eiro gadā. Kultūras ministrija norāda, ka Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, bet tirgū darbojas arī aptuveni 80 citās ES valstīs reģistrēti sniedzēji, tostarp «Netflix», «Disney+», «Amazon Prime Video» un «Apple TV+».

Kulbergs uzskata, ka potenciālie ieņēmumi no nodevas būtu salīdzinoši nelieli, savukārt nozīmīgākus ieguvumus varētu sniegt ārvalstu filmu producentu interese par filmēšanu Latvijā. Līdz gada beigām premjers sola galdā likt salīdzināmus aprēķinus, finansējuma avotu un priekšlikumu, par kuru var pieņemt atbildīgu lēmumu.