Kulbergs: nevaram audzēt izdevumus straujāk par ieņēmumiem; katram eiro jābūt izmērāmam rezultātam

Ministru prezidents Andris Kulbergs («Apvienotais saraksts») piektdien, 9. oktobrī, Saeimā notikušajā konferencē «Viedā izaugsme: ilgtspējīgs valsts budžets digitālajā laikmetā» uzsvēra, ka Latvija nevar turpināt palielināt izdevumus straujāk par ieņēmumiem un cerēt, ka ekonomikas izaugsme visas problēmas atrisinās pati.

Viņš norādīja, ka par valsts budžetu pārāk ilgi runāts galvenokārt kā par naudas sadales instrumentu. Galvenais jautājums esot, ko iedzīvotāji saņem pretī par samaksātajiem nodokļiem. Valstij jāiemācās tērēt gudrāk: katru problēmu nevar risināt ar jaunu finansējumu, štata vietām un institūcijām. Katram iztērētajam eiro jābūt izmērāmam rezultātā; nestrādājošas sistēmas jāmaina, nevis automātiski jāfinansē.

Konferences atklāšanā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība) skaidroja, ka ilgtspējīgs budžets nozīmē spēju ilgtermiņā finansēt saistības, saglabājot finanšu stabilitāti. Viņas ieskatā pašreizējo budžetu par tādu saukt nevar, jo ik gadu veidojas deficīts, valstij jāaizņemas un jāsedz parāda apkalpošanas izmaksas. Premjers arī atzīmēja, ka IKP nākamgad aplēsts pieaugt vien par aptuveni 1,9 %, un šāda lēna izaugsme situāciju neatrisinās.

Kulbergs aicināja līdzās izdevumu kontrolei vairāk strādāt pie ieņēmumu vairošanas, tai skaitā pakārtojot valsts aparāta, institūciju un Eiropas Savienības fondu darbu. «Apvienotais saraksts» piedāvā izveidot Latvijas attīstības fondu, kas apkopotu valsts aktīvus, ieguldītu tautsaimniecībai svarīgās jomās un tikai pēc tam dividendes novirzītu sociālo funkciju finansēšanai. Fonda uzdevums būtu arī piesaistīt privāto kapitālu.

Finanšu ministrs Māris Kučinskis («Apvienotais saraksts») piedāvā jau līdz jaunās valdības apstiprināšanai izstrādāt nākamā budžeta galvenās aprises un reformu priekšlikumus ar aprēķiniem. Finanšu ministrija sagatavojusi trīs scenārijus: turpināt palielināt izdevumus bez atbilstoša finansējuma; ievērot budžeta nosacījumus, nodrošinot aizsardzības finansējumu; līdz 2030. gadam panākt bezdeficīta budžetu. Konkrēto ceļu izvēlēsies nākamā valdība.

Premjers uzsvēra arī tiesu sistēmas nozīmi investīciju piesaistē un digitalizācijas un mākslīgā intelekta izmantošanu, lai radītu reālu ietaupījumu valsts pārvaldē. Viņš kritizēja pieeju, kurā ar Eiropas finansējumu veido jaunas sistēmas, kuru uzturēšana pēc tam jāsedz no budžeta, un kā piemēru minēja veselības nozares reģistru skaitu. «Latvijai nav vajadzīga dārgāka valsts. Latvijai vajadzīga turīgāka valsts,» sacīja Kulbergs.