Latvijas parāds pret IKP ir mērens, bet procentu izdevumi līdz 2030. gadam strauji augs

Latvijas valsts parāds Eiropas Savienības mērogā joprojām ir mērens, taču tā apkalpošana tuvākajos gados kļūs ievērojami dārgāka. Pie šāda secinājuma šonedēļ nonākuši divi neatkarīgi izvērtējumi: LSM analīze par parāda un budžeta deficīta datiem un TVNET Biznesa „Faktomāts”, kas balstīts Valsts kases sniegtajās prognozēs. Tēma kļuvusi aktuāla pēc Saeimas vēlēšanām, jo vēlēšanās uzvarējušā partija parāda un deficīta mazināšanu nosaukusi par galveno uzdevumu.

Pēc Eurostat datiem Latvijas vispārējās valdības parāds 2025. gadā bija 46,9 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir 11. zemākais rādītājs ES, kur vidējais līmenis ir 81,7 %. Igaunijai parāds bija 24,1 %, Lietuvai 39,5 % no IKP. Budžeta deficīts pērn Latvijā bija 2,5 % no IKP, kamēr ES vidēji tas bija 3,1 %. Parāda procentos Latvija 2025. gadā samaksāja 476 miljonus eiro jeb 1,1 % no IKP, bet ES vidēji tie bija 1,9 % no IKP.

Bažas rada nākotnes tendence. Valsts kase TVNET norādījusi, ka parāds šogad varētu būt 47,7 % no IKP, nākamgad 51,8 %, 2029. gadā 54 % un 2030. gadā 54,1 %. Absolūtos skaitļos nākamgad tas varētu sasniegt 24,9 miljardus eiro, gada laikā pieaugot aptuveni par trim miljardiem. Šogad procentu izdevumiem plānoti 574 miljoni eiro, tostarp 44 miljoni eiro, kas pienākas valsts sociālās apdrošināšanas budžetam par termiņnoguldījumiem Valsts kasē. Pēc Valsts kases prognozes 2030. gadā procentu izdevumi pārsniegs 950 miljonus eiro. Finanšu ministrijas prognozes, uz kurām atsaucas LSM, paredz 645 miljonus eiro 2027. gadā un 724 miljonus eiro 2028. gadā.

Ekonomisti izmaksu kāpumu skaidro galvenokārt ar procentu likmēm, nevis ar pašu parāda apjomu. Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš norāda, ka agrāk ņemtie lētie aizņēmumi būs jāpārfinansē par augstākām likmēm, tāpēc izmaksas pieaugs pat tad, ja valsts vairs neaizņemsies. Viņaprāt, procentu maksājumu daļa budžeta ieņēmumos no pašreizējiem 2,5 % var pieaugt līdz 3–4 % vai vairāk. Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka pašreizējā tirgū nav izšķiroši, vai parāds ir 47 % vai 54 % no IKP. Latvija vēsturiski centusies turēties pie aptuveni septiņu gadu vidējā obligāciju termiņa, tāpēc augstākas likmes budžetu ietekmē pakāpeniski.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis parāda slogu uzskata par pārvaldāmu, ja nominālais IKP aug par 4–5 % gadā, bet aizņēmumi par 3–4 %. Ja izaugsme apstāsies, procentu izmaksas augs straujāk nekā nodokļu ieņēmumi. Viņš atgādina arī, ka Latvijas budžeta ieņēmumi attiecībā pret IKP ir vieni no zemākajiem ES.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs min trīs veidus, kā mazināt parāda slogu: fiskālo konsolidāciju, straujāku ekonomikas izaugsmi vai inflāciju. Kulberga valdība ir paziņojusi par izdevumu taupīšanu un valsts pārvaldes samazināšanu. Gašpuitis tomēr brīdina, ka mehāniska darbinieku skaita griešana gaidīto rezultātu nedos, ja vispirms netiks pārskatīta struktūra un procesi.