Kulbergs pieļauj konsultatīvu referendumu par Stambulas konvenciju; prezidents steigu neatbalsta

Ministru prezidents Andris Kulbergs («Apvienotais saraksts») trešdien, 7. oktobrī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pieļāva ideju noskaidrot sabiedrības nostāju par Stambulas konvenciju konsultatīvā referendumā, kura rezultāts nebūtu juridiski saistošs. Viņš informēja, ka «Apvienotais saraksts» šo ideju pārrunājis ar prezidentu.

Kulberga ieskatā Saeima šādā referendumā varētu uzdot jautājumu, saņemt atbildi un pēc tam rīkoties. Viņš vērtēja, ka jautājums izraisījis lielu rezonansi, tāpēc būtu piemērots sabiedrības viedokļa noskaidrošanai; konsultatīvos referendumos varētu uzdot arī citus jautājumus. Rezultāti sniegtu skaidru norādi politiskajiem spēkiem un mazinātu spekulācijas, uzskata premjers.

Atbildot, vai izstāšanās no konvencijas atlikšana ir nosacījums jaunās valdības izveidei, Kulbergs to noliedza. Viņš uzsvēra, ka vēlētāji «Apvienotajam sarakstam» devuši mandātu pārmaiņām, nevis ideoloģisku un šķeļošu jautājumu risināšanai, tāpēc šādi jautājumi neesot partijas dienaskārtībā.

Rinkēvičs norādīja, ka konsultatīvas tautas aptaujas ieviešanai vispirms nepieciešamas izmaiņas likumos, kas prasītu laiku. Viņš atzina, ka juristu vidū ir dažādi viedokļi, vai referendumam var nodot starptautisku līgumu vai gan likumprojektu par denonsēšanu. Prezidents piebilda, ka tas, vai un kad nonāk pie aptaujas un ko darīt pēc tās, ir atvērts jautājums.

Prezidents uzsvēra, ka neredz argumentu, kāpēc Latvijai būtu jāsteidzas izstāties no Stambulas konvencijas un kļūt par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas to dara. Viņaprāt, jaunajai Saeimai un valdībai būs daudz akūtu darbu, un konsultācijās ar partijām viņš saklausījis gatavību nemazināt cilvēktiesību standartus un nevirzīt sabiedrību šķeļošus jautājumus.

Rinkēvičs aicināja ļaut jaunajam parlamentam un Ministru kabinetam iestrādāties, pieļaujot, ka jautājums varētu atrisināties pats. Viņš arī atgādināja, ka Saeima pieņēmusi lēmumu par īpaša likuma izstrādi, kurā būtu pārņemts pozitīvais no konvencijas, taču valdība šo lēmumu joprojām nav izpildījusi. Kā citu iespēju viņš minēja konvencijas saglabāšanu, vienlaikus diskutējot Eiropas Padomē par interpretējamo normu precizēšanu.

Konteksts: 2025. gada rudenī Saeima atbalstīja izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu, taču prezidents likumu neizsludināja un nodeva otrreizējai caurlūkošanai. Galīgais lēmums atstāts 15. Saeimai, kurā «Apvienotais saraksts» ieguvis 41 mandātu. Pirms vēlēšanām SKDS aptaujā pēc «Delfi» pasūtījuma denonsēšanu atbalstīja 35,6 % respondentu, palikšanu konvencijā – 46,9 %.