Kulbergs neformālā tikšanās reizē ar Dombrovski pārrunā Rail Baltica finansējumu

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) piektdien, 30. oktobrī, Rīgā neformālā sarunā tikās ar Eiropas Komisijas izpildviceprezidentu Valdi Dombrovski (JV), kurš atbild par ekonomiku un produktivitāti, īstenošanu un vienkāršošanu. Saruna notika, izmantojot Dombrovska atrašanos Latvijā. Valdības paziņojumā uzsvērts, ka oficiāla tikšanās ar premjeru plānota tikai pēc tam, kad būs apstiprināta jaunā valdība.

Galvenā tēma bija dzelzceļa projekts Rail Baltica. Pēc valdības sniegtās informācijas, premjeram bija svarīgi saprast, kā panākt skaidru Briseles nostāju par projekta turpmāko finansēšanu un kā Latvijas noteiktās drošības prioritātes varētu pārvērst reālā Eiropas Savienības (ES) finansiālajā atbalstā. Tika runāts arī par nākamo ES daudzgadu budžetu, atbalstu Ukrainai, Latvijas finansiālajām iespējām un ES atbalstu stratēģiski nozīmīgiem projektiem.

Kulbergs norādīja, ka no Briseles joprojām nav saņemts skaidri definēts un ilgtermiņā garantēts finansiālais atbalsts Rail Baltica turpināšanai. Viņš uzsvēra, ka Latvijas aizņemšanās iespējas nav bezgalīgas un valsts nevar uzņemties arvien lielāku parādu slogu, vienlaikus finansējot gan Eiropas ārējās robežas drošības stiprināšanu, gan dzelzceļa projektu.

Dombrovskis savukārt informēja par ES fiskālajiem noteikumiem un to paredzēto elastību aizsardzības investīcijām, kā arī par instrumentiem, kas ES rīcībā ir enerģētikas krīzes pārvarēšanai. Premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna aģentūrai LETA norādīja, ka šī informācija ir īpaši būtiska, strādājot pie Latvijas 2027. gada valsts budžeta.

Tikšanās notiek laikā, kad Latvija cenšas nodrošināt lielāku ES līdzfinansējumu projektam. Ministru kabinets 1. oktobra ārkārtas sēdē uzdeva Ārlietu ministrijai un Satiksmes ministrijai sarunās ar ES institūcijām uzturēt pozīciju, ka Baltijas valstīm Rail Baltica īstenošanai ES 2028.–2034. gada daudzgadu budžetā jāparedz līdzfinansējums 10 miljardu eiro apmērā ar 85 procentu līdzfinansējuma likmi.

Kā iepriekš ziņojusi LETA, Rail Baltica pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 5,5 miljardus eiro, bet ar indeksāciju Latvijas daļa varētu pieaugt līdz sešiem miljardiem. Pirmajā kārtā Latvijā plānots izbūvēt pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai un pabeigt darbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, bet tā sauktais Rīgas loks tajā nav iekļauts.

Projekts paredz Baltijas valstīs izbūvēt 870 kilometrus garu Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Kulbergu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 4. novembrī oficiāli aicinās veidot jauno valdību, un oficiālā tikšanās ar Dombrovski gaidāma pēc tās apstiprināšanas Saeimā.