Kulbergs Rīgā rosina četros gados ietaupīt 2,875 miljardus, pārskatot pabalstus

Ministru prezidents Andris Kulbergs („Apvienotais saraksts”) otrdien, 10. novembrī, Rīgā kopā ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu un Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku informēja par valsts finanšu stāvokli. Premjers piedāvā nekavējoties pārskatīt budžeta izdevumus 600 miljonu eiro apmērā, bet četros gados kopā ietaupīt 2,875 miljardus eiro. LSM premjera teikto atspoguļo kā aptuveni trīs miljardus eiro.

Kāpēc tas ir svarīgi: šie priekšlikumi iezīmē, kā varētu izskatīties 2027. gada budžets, un tos Kulbergs izmanto arī valdības veidošanas sarunās. Viņš atzina, ka agrākais solījums līdz 2030. gadam sasniegt budžetu bez deficīta vairs nav izpildāms. Kā pamatojumu viņš minēja augošo valsts parādu un to, ka nav naudas 2027. gada budžeta vajadzībām, lai gan krīze, pēc viņa vārdiem, nav iestājusies.

Lielāko ietaupījumu, aptuveni 900 miljonus eiro četros gados, premjers saskata valsts pārvaldē. To paredzēts panākt ar mazāku amata vietu skaitu, kopīgiem iepirkumiem un iestāžu administratīvo darbu apvienošanu. Vēl ap 650 miljoniem eiro varētu dot reformas nozarēs, piemēram, slimības lapu, pabalstu administrēšanas un izdienas pensiju pārskatīšana, kā arī ciešāka slimnīcu sadarbība.

Pārskatīšanas sarakstā ir arī atvaļināšanās pabalsts, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti un vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumu. Nodokļu atvieglojumu dēļ budžets gadā negūst ap 2,5 miljardiem eiro, bet atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti izmaksā ap miljardu eiro gadā. Kā piemēru mērķētākam atbalstam Kulbergs minēja 25 eiro ģimenes valsts pabalstu mēnesī par vienu bērnu, ko viņš labāk novirzītu ģimenēm ar mazākiem ienākumiem.

Plānā ir arī ieņēmumu daļa. Līdz 2030. gadam nodarbināto skaitu iecerēts palielināt par 26 tūkstošiem, piemēram, ar zemāku ienākuma nodokli jauniešiem, ar iespēju vecāku pabalsta saņēmējiem strādāt pusslodzi un ar mazākām darba devēju sociālajām iemaksām par senioriem. Premjers lēš, ka tas gadā varētu dot ap 290 miljoniem eiro papildu nodokļos. Vairākus lielos valsts uzņēmumus iecerēts pārvaldīt kopā jaunā Latvijas Attīstības fondā.

Korčagins atgādināja, ka Valsts kontrole 9. novembrī visām Saeimas frakcijām iesniedza revīzijās balstītus priekšlikumus. Starp tiem ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldības maiņa, cita pieeja ēnu ekonomikas mazināšanai, ārvalstu darbaspēka piesaistes politika un skaidri noteikumi mežsaimniecībā. Kazāks savukārt norādīja, ka dziļu ekonomisko krīzi, kāda bija 2008. gadā, viņš neredz. Problēma esot lēnā izaugsme un tas, ka izdevumi kopš Covid-19 laika aug straujāk nekā ieņēmumi.

Kulbergs sola priekšlikumus apkopot un iestrādāt nākamā gada budžetā, ko, kā ziņo Delfi, plānots skatīt šī gada beigās. Vērtēšanā viņš grib vairāk iesaistīt Latvijas Banku, Valsts kontroli un Fiskālās disciplīnas padomi. Par nākamo soli valdības veidošanā viņš sola paziņot šonedēļ un neizslēdz arī mazākuma valdību.