Latvijas dzelzceļa negatīvā ietekme uz budžetu 2027.–2030. gadā lēsta 141,7 miljoni eiro

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nākamajos četros gados valsts finansēm radīs lielāku slogu, nekā tika plānots pirms gada. Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai Tiesību aktu portālā, LDz negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2027. gadā lēsta 30,813 miljonu eiro apmērā, 2028. gadā 35,911 miljoni, 2029. gadā 37,775 miljoni un 2030. gadā 37,222 miljoni eiro. Kopā tie ir 141,7 miljoni eiro. Šogad ietekme prognozēta neliela un pozitīva, 172 945 eiro.

Skaitļi ir svarīgi, jo valdība šobrīd gatavo 2027. gada budžetu un budžeta ietvaru līdz 2030. gadam. Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz, ka Finanšu ministrijai LDz precizētā ietekme jāņem vērā, plānojot budžetu. Ziņojumā uzsvērts, ka esošās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana būs tieši atkarīga no tā, vai valsts spēs kompensēt uzņēmuma zaudējumus.

Pirms gada valdības apstiprinātajā prognozē negatīvā ietekme 2027. gadam bija 17,715 miljoni eiro, bet 2028. gadam – 25,41 miljons eiro. Savukārt šā gada augustā sagatavotais pirmais aprēķins bija vēl drūmāks, piemēram, 2027. gadam tika lēsti 38,43 miljoni eiro. Starpību ministrija skaidro ar izmaksu un investīciju pārskatīšanu. Pamatdarbības izmaksas no 2027. līdz 2030. gadam plānots samazināt vidēji par 2,5 miljoniem eiro gadā, bet investīciju programmā rasts ietaupījums vidēji 6,6 miljonu eiro apmērā.

Galvenais problēmu cēlonis ir kravu kritums. 2024. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 11,5 miljonus tonnu kravu, 2025. gadā 9,5 miljonus tonnu, bet šogad prognozēti ap seši miljoni tonnu. Līdzīgs apjoms gaidāms arī turpmākajos gados, jo tranzīta kravas turpina sarukt, bet pārvadājumi Eiropas Savienības iekšienē aug tikai nedaudz. Kritumu veicinājušas ES un ASV sankcijas, kā arī Krievijas antimonopola dienesta šā gada maija lēmums būtiski paaugstināt kravu pārvadājumu tarifus virzienā uz Latviju, Igauniju un Somiju. Šī lēmuma dēļ LDz ieņēmumi 2027. gadā varētu būt par aptuveni 10 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots, bet 2029. gadā – par aptuveni 14 miljoniem eiro.

Ministrija atzīst, ka iespējas vēl būtiski samazināt izmaksas, saglabājot pašreizējo tīklu, ir ierobežotas. Strauju un lielu ietaupījumu varētu panākt, tikai ievērojami saīsinot publiski pieejamo dzelzceļa tīklu un faktiski slēdzot daļu posmu. Ziņojumā gan norādīts, ka tas būtu pretrunā ar ES un Latvijas transporta politiku.

Vienlaikus dzelzceļa loma mainās. Pēc ziņojumā minētajiem šā gada augusta datiem pasažieru vilcieni veido jau ap 86 % no visiem pārvadājumiem pa dzelzceļu, ja rēķina vilcienu kilometros. No 2027. gada LDz rēķinās arī ar papildu izmaksām aptuveni divu miljonu eiro gadā par Rīgas Centrālās stacijas un lidostas stacijas uzturēšanu.

Ziņojums vēl jāizskata valdībai. Tā lēmums noteiks, cik daudz naudas nākamā gada budžetā būs jārezervē dzelzceļa infrastruktūras darbības nodrošināšanai.