Kulbergs rosina par Stambulas konvenciju rīkot konsultatīvu referendumu, Rinkēvičs aicina nesteigties

Ministru prezidents un nākamās valdības vadītāja amata kandidāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") trešdien, 7. oktobrī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču ierosināja, ka sabiedrības nostāju par Stambulas konvenciju varētu noskaidrot konsultatīvā referendumā. Šāda balsojuma rezultāts nebūtu juridiski saistošs, bet kalpotu kā norāde politiķiem.

Kulbergs žurnālistiem stāstīja, ka "Apvienotais saraksts" šo ideju jau pārrunājis ar prezidentu. Viņa redzējumā Saeima referendumā varētu uzdot sabiedrībai jautājumu, saņemt atbildi un pēc tam rīkoties. Kā paraugu premjers minēja Šveices pieredzi. Viņš arī pieļāva, ka konsultatīvos referendumos nākotnē varētu lemt arī par citiem jautājumiem, jo tas mazinātu spekulācijas par to, ko vēlas sabiedrība.

Vienlaikus Kulbergs uzsvēra, ka vēlētāji 15. Saeimas vēlēšanās devuši mandātu pārmaiņām, nevis ideoloģisku un sabiedrību šķeļošu jautājumu risināšanai. Viņa vadītais spēks vēlēšanās ieguva 41 mandātu. Kā ziņo TV3, premjers norādīja, ka izstāšanās no konvencijas nav nosacījums jaunās valdības izveidei.

Rinkēvičs pauda, ka lēmums par konvenciju nav sasteidzams, jo jaunajai Saeimai un valdībai būs daudz akūtu darbu. Konsultācijās ar lielāko daļu partiju viņš esot saklausījis gatavību nemazināt cilvēktiesību standartus un neaktualizēt sabiedrību šķeļošus jautājumus. Prezidents arī atgādināja, ka konsultatīvs referendums Latvijas likumos vēl nav paredzēts, un tā ieviešanai būtu jāmaina likumdošana, kas prasītu laiku.

Kā vēl vienu iespēju Rinkēvičs minēja diskusijas par konvencijā ietverto normu interpretāciju un precizēšanu, kas būtu risināmas arī starptautiskā līmenī. Viņš sacīja, ka neredz argumentu, kāpēc Latvijai būtu jākļūst par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas no konvencijas izstājas.

Saeima 2025. gada oktobrī pieņēma likumu par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu denonsēšanu. Lēmums izraisīja plašus protestus, un prezidents likumu neizsludināja, nododot to otrreizējai caurlūkošanai. Parlaments galīgo lēmumu atstāja nākamā sasaukuma ziņā.

Pirms vēlēšanām "Delfi" pasūtītā SKDS aptaujā konvencijas denonsēšanu atbalstīja 35,6% respondentu, palikšanu tajā – 46,9%, bet 17,5% respondentu bija grūti atbildēt. Vai un kad jaunā Saeima pie šī jautājuma atgriezīsies, pagaidām nav skaidrs.