Latvijā ik gadu neatgriež 75 miljonus depozīta iepakojumu par 7,5 miljoniem eiro

Latvijas iedzīvotāji katru gadu depozīta sistēmā nenodod ap 75 miljoniem dzērienu iepakojumu, par kuriem veikalā samaksāta 10 centu depozīta maksa. Kā svētdien ziņoja Latvijas Radio, tie ir aptuveni 15 % no visas depozīta taras, un neizņemtā nauda gadā veido ap 7,5 miljoniem eiro.

Šie līdzekļi nepazūd. Depozīta sistēmas operators SIA "Depozīta Iepakojuma Operators" (zīmols "Depozīta punkts") skaidro, ka sistēma strādā pēc bezpeļņas principa un to finansē trīs avoti: dzērienu ražotāju un importētāju dalības maksa, ieņēmumi no pārstrādei nodotā materiāla un depozīta nauda par neatgriezto iepakojumu. Pēc operatora datiem, ap 40 % ieņēmumu tiek izmaksāti tirgotājiem par taras pieņemšanu, bet pārpalikums netiek sadalīts dividendēs, bet ieguldīts sistēmas attīstībā.

Operatora vadītājs Miks Stūrītis Latvijas Radio skaidroja, ka nauda par neatgriezto taru tiek ieguldīta atpakaļ sistēmā. Tas nozīmē, ka katrs neatdotais iepakojums netieši samazina summu, kas sistēmas uzturēšanai būtu jāiekasē no ražotājiem un importētājiem.

Patērētājiem tuvākajā laikā izmaiņas nav gaidāmas. Operators septembrī iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dalības maksas projektu 2027. gadam, kurā pieaugums paredzēts visām stikla un plastmasas iepakojuma grupām. Kā iemeslu operators min augošās uzturēšanas izmaksas, īpaši tirgotājiem maksājamo apsaimniekošanas maksu, un zemās pārstrādājamā PET un stikla cenas. Latvijas Radio Stūrītis minēja, ka tarifs ražotājiem un importētājiem varētu pieaugt par 4–5 %, kamēr depozīta maksa pircējiem saglabāsies 10 centi.

Ilgākā laikā arī pircēja maksa var mainīties. Stūrītis lēš, ka 10 centi, kas noteikti kopš 2019. gada, šodienas naudā ir aptuveni 7 centi, tāpēc dažu gadu laikā depozīta maksa varētu pieaugt. Lēmums par to jāpieņem valdībai. Klimata un enerģētikas ministrija par to varētu domāt tuvāk 2029. gadam, kad beigsies līgums ar pašreizējo operatoru. Gan ministrija, gan operators uzsver, ka maksa būtu jāmaina vienlaikus visās Baltijas valstīs.

Pagaidām motivācija nodot taru nav sarukusi. Pēc operatora prognozes vidējais atgriešanas rādītājs 2026. gadā būs 84 %, bet 2027. gadā to plānots palielināt līdz 84,2 %. Daļa iedzīvotāju naudu par nodoto taru ziedo: pērn kopā ziedoti ap 410 000 eiro, no tiem 165 000 eiro Ukrainas atbalstam, bet šogad ziedojumos jau savākti 316 000 eiro.