2027. gada budžetam jau pieņemtām saistībām trūkst aptuveni 469 miljonu eiro

Viens no 15. Saeimas un jaunās valdības pirmajiem darbiem būs 2027. gada valsts budžets, ko labākajā gadījumā cer apstiprināt vēl šogad. Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» ziņo, ka nākamgad papildus būtu vajadzīgi aptuveni 469 miljoni eiro — nerēķinot ministriju ikrudens jauno prioritāšu pieprasījumus. Situāciju sarežģī dārgāka aizņemšanās un fakts, ka budžeta deficīta izņēmums aizsardzības izdevumiem drīkst darboties tikai līdz 2028. gadam.

Kopā 21 iepriekš pieņemts lēmums — tostarp skolotāju algu celšana, uzlabojumi onkoloģijā, plāns reto slimību jomā, Austrumu teritorijas attīstība un bāzes pensijas ieceres — no nākamā gada prasītu papildus aptuveni 441 miljonu eiro. 2028. un 2029. gadā šīs saistības pārsniegtu pusmiljardu, bet 2030. gadā sasniegtu ap 700 miljoniem eiro. Visticamāk, daļu plānu būs jāatliek; skolotāju algām un onkoloģijai tas tomēr nedraudot.

Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) norādīja, ka būs jāizvērtē ieviešanas grafiki, kas turpmākajos gados atstāj aizvien lielāku iespaidu. Viņš pieļauj, ka esošās saistības iespējams nosegt, taču tas aizver iespēju budžetā iebalsot jaunus miljonus nozaru pieprasījumiem. TV3 raidījums «Nekā personīga» līdzīgi ziņo, ka jau nākamgad ietaupījumiem jāatrod aptuveni 450 miljoni eiro, bet līdz 2030. gadam izdevumu un ieņēmumu starpība varētu sasniegt pusotru miljardu eiro.

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns aicina vispirms atzīt problēmas mērogu, nevis to atlikt. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Priede uzsver, ka pēc aizsardzības deficīta izņēmuma beigām jāsaprot, kā lielākos aizsardzības izdevumus finansēt. Aizņemšanās likmes Latvijai ilgākā termiņā ir augstākajā līmenī kopš finanšu krīzes.

Ar premjera rīkojumu izveidotā darba grupa nākamnedēļ solās nākt ar priekšlikumiem fiskālās politikas jomā. Tiek apsvērta valsts pārvaldes funkciju, atlīdzības sistēmas, iepirkumu un nodokļu atvieglojumu pārskatīšana. Valsts kontroles datos minēti vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumi ar kopējo ietekmi virs 2,5 miljardiem eiro; Finanšu ministrijas ieskatā reāli izvērtējamais lauks varētu būt ap 600 miljoniem eiro.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ja 2030. gadā gribētu bezdeficīta budžetu, jau nākamgad izdevumi būtu jāmazina par aptuveni 1,42 miljardiem eiro, bet katrā no turpmākajiem trim gadiem — par aptuveni 2,5 miljardiem. Lineāru griešanu pa desmit procentiem Kučinskis neiesaka: nepieciešams fiskālās stabilitātes plāns ar izvērtējumu. Ministrija rosina principu — nav seguma, nav jauna pieprasījuma.