Latvija Pasaules tiesiskuma indeksā pakāpjas uz 19. vietu starp 143 valstīm

Latvija starptautiskās organizācijas World Justice Project (WJP) 2026. gada Pasaules tiesiskuma indeksā ierindojusies 19. vietā starp 143 valstīm un jurisdikcijām, pakāpjoties par divām vietām. Indekss publiskots 21. oktobrī, bet Tieslietu ministrija rezultātus Latvijai izklāstīja 27. oktobrī.

Latvijas kopējais vērtējums sasniedzis 0,75 punktus skalā no 0 līdz 1 un gada laikā pieaudzis par 1,6 %. WJP globālajā paziņojumā Latvija nosaukta pirmā starp valstīm ar lielāko uzlabojumu, apsteidzot Trinidādu un Tobāgo (1,2 %) un Gvatemalu (1,1 %).

Rezultāts izceļas uz vispārējā fona. WJP norāda, ka jau devīto gadu pēc kārtas pasliktinājumu ir vairāk nekā uzlabojumu: kritums fiksēts 62 % valstu. Vairāk nekā 86 % valstu piecu gadu laikā ilgstoši vājinājies vismaz viens no aizsardzības mehānismiem pret autoritārismu – varas ierobežojumi, pārvaldības atklātība vai pamattiesības. Latvija šo valstu vidū nav, un tajā nav pasliktinājies arī vārda brīvības vērtējums, kas pasaulē sarucis 64 % valstu.

Pēc Tieslietu ministrijas datiem, Latvijas spēcīgākās jomas ir pamattiesību aizsardzība un valsts pārvaldes atklātība, abās Latvija ir 17. vietā pasaulē. Civiltiesību sistēmā Latvija ierindojusies 18. vietā, un šīs jomas vērtējums kopš 2021. gada pieaudzis par 9,4 %. Vājāki rezultāti ir korupcijas ierobežošanā (26. vieta) un krimināltiesību sistēmā (21. vieta).

Baltijas valstu vidū Latvija joprojām ir pēdējā. Igaunija ieņem 10. vietu ar 0,82 punktiem, un tās vērtējums nemainās jau ceturto gadu. Lietuva pakāpusies uz 16. vietu ar 0,78 punktiem. Reģionā, kurā WJP apvieno Eiropas Savienības, EBTA valstis un Ziemeļameriku, Latvija ir 15. no 31 valsts. Latvija vērtējumā apsteidz arī Franciju, Spāniju, ASV un Itāliju.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) uzsvēra, ka pasaulē spiediens uz demokrātiskajām institūcijām un tiesu neatkarību pieaug, tāpēc Latvijas spēja tiesiskumu stiprināt ir īpaši nozīmīga. Vienlaikus viņš atzina, ka augsta vieta neatceļ pienākumu novērst trūkumus, lai cilvēki un uzņēmēji savas tiesības varētu aizstāvēt vienkāršāk un ātrāk.

Indeksu WJP sastāda katru gadu kopš 2009. gada pēc astoņiem kritērijiem, izmantojot vairāk nekā 215 000 mājsaimniecību aptauju un 3400 juristu un ekspertu aptauju. Saraksta augšgalā ir Dānija, Norvēģija, Somija un Zviedrija, bet pēdējā vietā ir Venecuēla.