Zinātņu akadēmijas darbību un statusu izvērtēs īpaša starpinstitūciju komisija

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) darbību, tiesisko statusu un pārvaldības modeli vērtēs jauna starpinstitūciju komisija. Par to otrdien, 27. oktobrī, vienojās valdības koalīcijas sadarbības sanāksmē. Izvērtējumu rosināja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valdībā virzīs Ministru kabineta rīkojuma projektu par komisijas izveidi un tās uzdevumiem.

Lēmums ir svarīgs, jo ministrija apšauba ne tikai atsevišķu akadēmijas vadītāju rīcību, bet arī pašu LZA darbības modeli. IZM paziņojumā norāda, ka notikumi ap LZA sasnieguši kritisku robežu un sākotnēji iecerētā akadēmijas misija praksē vairs nedarbojas. Ministrija min šaubas par vadības rīcību, kā arī problēmas zinātniskā darba organizēšanā un saimniecisko jautājumu risināšanā, un to visu apzīmē kā sistēmisku krīzi.

Indriksone uzsver, ka ar kosmētiskām izmaiņām vairs nepietiek. Viņasprāt, akadēmija nedrīkst kļūt par savas vadības „kabatas” klubu, kas ir atrauts no valsts attīstības vajadzībām un zinātnieku kopienas reālajām problēmām.

Komisijai būs jāizvērtē esošā situācija un jāizstrādā konkrēts rīcības plāns, kā arī priekšlikumi akadēmijas turpmākajai attīstībai un tiesiskā ietvara pārskatīšanai. Tajā paredzēts iesaistīt zinātniekus, augstskolas un zinātniskos institūtus, Saeimas, valdības un citu institūciju pārstāvjus. Komisijas sastāvs un darba termiņi vēl nav publiskoti.

IZM vērtējumā mūsdienīgai Eiropas zinātņu akadēmijai jāpilda četras pamatlomas: jāsniedz pētījumos balstīti atzinumi politikas veidotājiem, jāsargā zinātnes integritāte un akadēmiskā brīvība, jāstiprina sabiedrības uzticība zinātnei un jāspēj ātri mobilizēt starpdisciplināru ekspertīzi valstij svarīgos jautājumos. Ministrija uzskata, ka LZA šos uzdevumus pašlaik pilnībā neveic, jo tās resursus un uzmanību patērē neefektīva pārvaldība.

Kritika seko skandālam ap Divjas Višvanatas pilsonību. Saeima 15. oktobrī pieņēma likumu par pilsonības piešķiršanu viņai par īpašiem nopelniem, un LZA vadība šo ieceri bija atbalstījusi. Pēc tam publiski izskanēja šaubas par Višvanatas izglītību un zinātniskajām publikācijām, un 22. oktobrī Saeima lēmumu atcēla. LZA Prezidijs uzskata, ka akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, iesakot pilsonības piešķiršanu, rīkojies savu pilnvaru robežās un labticīgi. Pati Višvanata pārmetumus noraida, bet prokuratūra ir sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu.