Latvijā sākusies lielogu dzērveņu ražas sezona; audzētāji sola vidēju līdz labu ražu

Latvijā sākusies lielogu dzērveņu ražas novākšanas sezona. Audzētāji un Latvijas Augļkopju asociācija prognozē, ka šogad raža būs vidēja līdz laba — visticamāk virs vidējā līmeņa, taču mazāka nekā pagājušajā gadā, kad daudzviet tika fiksēta īpaši spēcīga raža.

Latgalē, Zilupes pusē Noviku kūdras purvā, uzņēmums «Latgales dzērvenes» apsaimnieko aptuveni 20 hektāru lielogu dzērveņu platību. LSM Latgales redakcija ziņo, ka laukos jau strādā vairāk nekā 20 sezonas lasītāju ar rokas kombainiem; ogas nogādā noliktavā, un ražas novākšana šogad varētu ilgt aptuveni divas nedēļas.

Uzņēmuma pārstāvis Mārtiņš Pauls LSM skaidroja, ka pērn laukos novāca ap 50 tonnām ogu, bet šogad mitrāku un mazāk saulainu apstākļu dēļ raža būs mazāka — aptuveni 40 tonnu robežās. Ogas esot labas, taču lauki vietām pārmitri. Līdzīgu ainu apraksta arī citi Latvijas audzētāji: Valdemārpils saimniecībā «Piesaule» ražas novākšanu kavē pārmitrie lauki, un īpašnieks Dailis Brālītis LETA prognozē vidēju ražu.

Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve un SIA «Very Berry» vadītāja Gundega Sauškina LETA norādīja, ka nopietna ogu lasīšana sākas oktobrī un ka pieprasījums tirgū pārsniedz piedāvājumu. Viņa uzsvēra, ka izstrādātie kūdras purvi ir labi piemēroti dzērveņu audzēšanai un emisiju mazināšanai, taču nozares paplašināšanu kavē lielas investīcijas infrastruktūrā un tas, ka daļa purvu pieder «Latvijas valsts mežiem».

Pierobežā dzērveņu lasīšana vietējiem iedzīvotājiem ir papildu ienākumu avots — «Latgales dzērvenes» slēdz līgumus ar Zilupes un Pasienes iedzīvotājiem un otro gadu piedāvā arī pašlasīšanu. Vienlaikus valstī kopumā audzētāji joprojām saskaras ar darbaspēka trūkumu: Pierīgas saimniecības «Strēlnieki» īpašnieks Jānis Bierands LETA atzina, ka ogas lasītāju ir grūti atrast.

Valsts un ES iniciatīvas stimulē nerekultivēto kūdras ieguves vietu atgriešanu saimnieciskajā apritē. Vidzemes plānošanas reģiona projektā inventarizēti aptuveni 989 hektāri vēsturisko kūdras ieguves vietu, lai mazinātu emisijas un atrastu piemērotāko turpmāko izmantošanu, tostarp ogu audzēšanai. No pierobežā audzētām dzērvenēm daļa nonāk pārstrādē, piemēram, sukādēs eksportam.