PTAC sola pārbaudīt e-veikalu piekļūstamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem

Cilvēkiem ar redzes traucējumiem iepirkšanās internetā daudzās Latvijas vietnēs joprojām ir sarežģīta vai pat neiespējama, lai gan piekļūstamības prasības e-komercijai ir spēkā kopš 2025. gada vidus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kopā ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” mudina tirgotājus vietnes sakārtot un brīdina, ka paralēli informēšanai sāks arī pārbaudes.

Jautājums skar uzņēmumus, kas pārdod preces vai pakalpojumus tiešsaistē. Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums paredz, ka arī elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem jābūt izmantojamiem cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību vai citiem funkcionāliem ierobežojumiem. PTAC skaidro, ka patērētājam informācija jāvar saņemt vismaz pa diviem maņu kanāliem, piemēram, neredzīgam cilvēkam to jāspēj noklausīties.

“Apeirons” pārstāvji LTV raidījumam “4. studija” norādīja uz biežākajām kļūdām: attēliem nav teksta aprakstu, burti ir pārāk mazi vai slikti salasāmi, video nav subtitru, bet vietnes struktūra neļauj pārvietoties tikai ar tastatūru. Vājredzīgiem cilvēkiem traucē arī nepiemērotas krāsu kombinācijas, piemēram, dzelteni burti uz balta fona. Apvienības digitālās piekļūstamības eksperts Gatis Preiss, kurš pats ir neredzīgs, uzsver, ka pircējam jāvar saprast attēlā redzamo, ielikt preci grozā un samaksāt, neizmantojot peli.

PTAC iedzīvotāju aptaujā tikai 19 % atbildējušo teica, ka labi zina, ko nozīmē digitālā piekļūstamība, taču 86 % uzskata, ka e-komercijas pakalpojumiem jābūt pieejamiem arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Šoruden PTAC īsteno kampaņu “Neredzamā šķēršļu josla”, kuras vietnē neredzamaskerslujosla.lv ir apkopoti biežākie šķēršļi, kontrolsaraksts pašpārbaudei un vebināri uzņēmējiem un IT speciālistiem.

PTAC direktores vietniece Linda Rinkule atzina, ka prasības ir jaunas un tās ne vienmēr var tehniski atrisināt uzreiz. Tāpēc iestāde vispirms informē, bet pārbaudīs vietnes, strādās ar komersantiem pie neatbilstību novēršanas, un, ja sadarbība neizdosies, iespējami arī sodi, lai gan tā neesot prioritāte.

Problēmas ir arī valsts un pašvaldību vietnēs, lai gan uz tām šis regulējums neattiecas. “Apeirons” kā piemēru min Satiksmes ministrijas vietnes virtuālo asistentu, kas ekrāna lasītāja lietotājam nav pieejams, un ministriju sadaļas “Viegli lasīt”, kurās norādīti sen amatu atstājuši ministri. TV3 septembrī konstatēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas šajā sadaļā par ministri joprojām minēta Dace Melbārde, lai gan kopš 28. maija resoru vada Ilze Indriksone.

Uzņēmumi daļu nepilnību var atrast paši. Piekļūstamības eksperts Jānis Līviņš iesaka vispirms mēģināt vietnes svarīgākās darbības izpildīt bez peles, tikai ar tastatūru, un pārbaudīt attēlu aprakstus, krāsu kontrastu, formu lauku nosaukumus un kļūdu paziņojumus.