Latvija vada ES aizsardzības projektus «Eastern Flank Watch» un DECODER; EDIP atvēl 325 miljonus

Eiropas Savienības aizsardzības ministri apstiprinājuši piecus Eiropas aizsardzības kopīgu interešu projektus (EDPCI) Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmas (EDIP) ietvaros. Latvijas Aizsardzības ministrija norāda, ka Latvija ir viena no vadošajām dalībvalstīm divos no tiem — «Eastern Flank Watch» un DECODER («Drone and Counter-Drone European Resolve»), kas vērsti uz austrumu robežas aizsardzību un dronu, kā arī pretdronu spējām.

Eiropas Komisija vērtē, ka EDIP kopējais finansējums ir 1,5 miljardi eiro, no kuriem kopīgu interešu projektiem sākotnēji atvēlēti 325 miljoni eiro. Komisija uzsver, ka šie industriālie projekti ļauj dalībvalstīm kopīgi attīstīt spējas, kuras vienai valstij būtu grūti izveidot un uzturēt, un pēc apstiprināšanas projekti var virzīties uz finansējuma piesaisti.

«Eastern Flank Watch» paredz stiprināt drošību austrumu pierobežā vairākās jomās — no sauszemes un gaisa līdz jūrai un kibertelpai. Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns pēc ES aizsardzības padomes sanāksmes norādīja, ka īstermiņā ES šai iniciatīvai paredzējusi vairāk nekā 62 miljonus eiro, kas ļaušot paātrināt lēmumu īstenošanu. Lietuva kopā ar Somiju, Igauniju, Latviju, Poliju un Zviedriju projektu Komisijai iesniedza maijā; vēlāk iesaistīto valstu skaits pieaudzis līdz 18.

DECODER mērķis ir koordinēti attīstīt, paplašināt un ieviest dronu un pretinieka dronu neitralizēšanas sistēmas, tostarp ar kopīgiem iepirkumiem un dronu tehnoloģiju centru tīklu. Latvijas Aizsardzības ministrijā norāda, ka viens no tīkla elementiem paredzēts Sēlijas poligonā. Precīzs finansējuma apjoms, kādu saņems Latvija, vēl nav zināms — pēc Padomes lēmuma sākas ieviešanas fāze un sarunas starp iesaistītajām valstīm.

Pārējie apstiprinātie EDPCI projekti aptver jūras un jūras gultnes aizsardzību, kosmosa spējas, kā arī integrētu pretgaisa un pretraķešu aizsardzību ar agrīno brīdināšanu. Latvijas AM norāda, ka nākotnē valstij iespējams pievienoties arī citiem projektiem, ja tie atbildīs nacionālajām prioritātēm.

«Swedbank» Latvijā galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija «Delfi Bizness» vērtējumā uzsver, ka EDPCI projektu mērogi vēl nenozīmē tikpat lielu ieguvumu katras valsts ekonomikai, jo dalībnieku ir daudz. Vienlaikus viņa norāda, ka papildu ES līdzekļi un iespējamā zināšanu pārnese dronu, elektronikas, sakaru un kiberdrošības jomās var būt nozīmīga, ja projekti veicina pētniecību, eksportspējīgus produktus un vietējo uzņēmumu iesaisti.

Aizsardzības ministrija skaidro, ka projektu īstenošana galvenokārt balstīsies uz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāniem un jau pieejamo aizsardzības finansējumu, bet vietējo uzņēmēju iesaistes iespējas tiks vērtētas projekta gaitā. EDIP līdzfinansējums prasa arī nacionālo ieguldījumu.