Eiropas Komisija Rīgā vērtēs Rail Baltica, Latvijai risks zaudēt vairāk nekā 100 miljonus

Pirmdien, 9. novembrī, Rīgā ierodas Eiropas Komisijas un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) pārstāvji, lai trīs dienas vērtētu, kā Latvija īsteno Rail Baltica. Vizītes laikā paredzēts apbraukt būvobjektus un pārbaudīt, kā tiek pildīti jau noslēgtie finansēšanas līgumi un to tehniskie mērķi, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga», ko atstāsta TVNET un nra.lv.

Vizītei ir tieša finansiāla nozīme. CINEA var lemt Latvijai piešķirto, bet neizmantoto naudu novirzīt citiem projektiem, un raidījuma vērtējumā risks pārsniedz 100 miljonus eiro. Visvairāk apdraudēts ir projekts ar 117 miljonu eiro finansējumu, par kuru bija paredzēts izbūvēt uzbērumu 12 kilometru garumā. Satiksmes ministrija uzsver, ka lēmums vēl nav pieņemts un Latvija mēģinās panākt termiņu pagarināšanu.

Galvenais kavēšanās iemesls ir sadārdzinājums. Pamattrasē Latvijā darbi sākti tikai aptuveni 30 kilometru posmā, un pat tur starp pieejamo Eiropas naudu un faktiskajām izmaksām ir ap 300 miljonu eiro liela starpība. Pēc būvniecības līguma noslēgšanas ar konsorciju E.R.B. Rail JV atklājās, ka izmaksas būs par 130 miljoniem eiro lielākas. Tā kā valdība iepriekš noteica, ka darbus nedrīkst pasūtīt bez skaidra apmaksas avota, valsts uzņēmums «Eiropas Dzelzceļa līnijas» jaunus darbus nepasūta.

Izmaksas cenšas samazināt. Satiksmes ministrija jau augustā paziņoja, ka posmā no Misas līdz Lietuvas robežai, standartizējot inženierbūves un pazeminot trases augstumu, varētu ietaupīt 108 miljonus eiro jeb 24,8% no turpmāko būvdarbu izmaksām. Tomēr pārprojektēšana prasa laiku un pati var radīt jaunus kavējumus.

Plašāku ainu iezīmē valdības pasūtītais konsultantu Alvarez & Marsal izvērtējums. Ministrija jau iepriekš atzina tā galveno secinājumu, ka ar līdzšinējo pieeju projektu Latvijā īstenot nav iespējams. Pēc raidījuma ziņām, izmaksu aplēse Latvijas teritorijā pieaugusi līdz 9,9 miljardiem eiro, bet kavējumu gadījumā var sasniegt 15 miljardus. Līdz šim Latvijai piešķirti 1,85 miljardi eiro, no kuriem iztērēta aptuveni trešā daļa, galvenokārt Rīgas Centrālajā stacijā un lidostas stacijā.

Ministru prezidents Andris Kulbergs raidījumā norādīja, ka Latvija projektu nevar uzbūvēt bez skaidra Eiropas Savienības finansējuma modeļa. Finanšu ministrs Māris Kučinskis to nodēvēja par «iestigušu». Savukārt RB Rail valdes priekšsēdētājs Marko Kivila brīdināja, ka politiķu runas par projekta apturēšanu pašas apdraud Eiropas finansējumu.

Baltijas valstis kopā ar Poliju vēstulē Eiropas Komisijai lūgušas Rail Baltica izveidot atsevišķu finansējuma līniju nākamajā ES daudzgadu budžetā un cer uz 10 miljardiem eiro, nevis provizoriski minētajiem sešiem miljardiem. CINEA vizītes secinājumi un valdības lēmums par projekta turpmāko gaitu būs svarīgi arī nākamā gada valsts budžeta sagatavošanā.