Mācību līdzekļiem nākamgad var palikt 21,80 eiro uz skolēnu, papildu nauda nav atrasta

Valsts finansējums mācību grāmatām, darba burtnīcām un citiem mācību līdzekļiem nākamgad var sarukt vairāk nekā par trešdaļu (pēc mūsu aprēķina, par aptuveni 38 %), un papildu nauda šim mērķim pagaidām nav atrasta. Šogad valsts skolām atvēl 35,20 eiro uz katru skolēnu, bet Finanšu ministrijas publicētajā budžeta programmā 2027. un 2028. gadam ierakstīta prognoze 21,80 eiro uz skolēnu.

Kopsummā tas nozīmētu, ka mācību līdzekļiem paredzētā nauda samazinātos no aptuveni 9,13 miljoniem līdz 5,68 miljoniem eiro gadā. Tas vēl nav galīgais 2027. gada budžets, jo par to valdība un Saeima lems tikai turpmākajos mēnešos.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Jānis Paiders Latvijas Televīzijai atzina, ka vajadzīgo summu nākamā gada budžetā atrast varētu būt sarežģīti. Tuvākajos mēnešos ministrija varētu rosināt šo naudu piesaistīt no Eiropas struktūrfondiem. Paiders gan pats norādīja, ka tas vajadzības nesegs un problēmu atrisinās tikai daļēji un īstermiņā.

Skolās trūkums jūtams jau tagad. Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas pedagogi LTV stāstīja, ka mācību līdzekļus pērk pēc prioritātēm: darba burtnīcas cenšas nodrošināt sākumskolā, bet dažos priekšmetos no tām atteikušies, un skolēni izmanto kabinetā pieejamos eksemplārus. Fizikas skolotāja norādīja, ka visām desmitajām klasēm grāmatas nodrošināt nav iespējams, turklāt labi STEM mācību materiāli vēl joprojām top.

Sociālo partneru aplēses, uz kurām atsaucas gan LTV, gan izdevniecība „Skolas Vārds”, liecina, ka pilnvērtīgam nodrošinājumam vajadzētu ap 100 eiro uz skolēnu sākumskolā un ap 80 eiro vēlākajos posmos. Tas ir četras līdz piecas reizes vairāk nekā patlaban plānots. Platformā ManaBalss.lv iniciatīvu par lielāku finansējumu oktobra sākumā bija parakstījuši vairāk nekā 6000 cilvēku. Tās autore, trīs bērnu māte Kristīne Liepa no Rēzeknes, uzsver, ka tagad mērķis ir vismaz nepieļaut samazinājumu.

Finansējums pēdējos gados svārstījies. Izglītības nozares organizāciju apkopotie dati rāda, ka 2023. gadā valsts uz skolēnu atvēlēja 21,8 eiro, 2024. gadā 28,3 eiro, bet 2025./2026. mācību gadā 35,2 eiro. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Pašvaldību savienība jau iepriekš iebilda pret plānoto samazinājumu. LIZDA pārstāve norādīja, ka IZM iepriekš skaidrojusi, ka šī nauda bija paredzēta tikai noteiktam budžeta plānošanas periodam.

Kopš 2013. gada septembra spēkā ir kārtība, ka vecākiem nav jāpērk mācību grāmatas un darba burtnīcas. To savulaik panāca tiesībsargs. Ja finansējums saruks, skolām un pašvaldībām trūkstošais būs jāsedz pašām vai jāmeklē citi risinājumi. IZM, atbildot izdevniecībai „Skolas Vārds”, norādījusi, ka finansējumu nosaka ikgadējā budžeta procesā un ministrija turpinās sarunas par tā palielināšanu.