Latvijas uzņēmumiem no 2027. gada stingrākas iepakojuma un bateriju pārstrādes prasības

Uzņēmumiem Latvijā, kas laiž tirgū iepakotas preces vai baterijas, 2027. gads nesīs augstākus savākšanas un pārstrādes mērķus, kā arī jaunu atkritumu uzskaites kārtību. Par to 12. novembrī diskutēja ražotāju atbildības organizācijas SIA "Latvijas Zaļais punkts" ikgadējā konferencē "Latvija – valsts bez atkritumiem 2026", kurā piedalījās arī Klimata un enerģētikas ministrijas un Valsts vides dienesta pārstāvji.

Uzņēmējiem tas nozīmē ne tikai vairāk pienākumu, bet arī lielākas izmaksas. "Latvijas Zaļā punkta" valdes loceklis Kaspars Zakulis norādīja, ka pieaugošās prasības atspoguļosies uzņēmumu izdevumos, tāpēc būs jāmeklē ekonomiski pamatoti risinājumi, kas ļautu sasniegt vides mērķus, nezaudējot konkurētspēju.

Konkrētākās izmaiņas skar baterijas un kompozītiepakojumu. Pārnēsājamo bateriju savākšanas mērķis no 2027. gada pieaugs no 45% līdz 63%, bet kartona dzērienu iepakojumam tas kāpj no 25% šogad līdz 30% nākamgad. Ilgākā termiņā ES prasa līdz 2030. gadam pārstrādāt vismaz 70% iepakojuma atkritumu, bet līdz 2035. gadam poligonos apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu.

Jau tagad uzņēmumiem jāievēro ES Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula (PPWR), kuras pirmās prasības piemēro kopš šā gada 12. augusta. Tā paplašina atbildību visā piegādes ķēdē, tostarp prasa apliecināt iepakojuma atbilstību un uzturēt tehnisko dokumentāciju. Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Sandija Sniķere konferencē atgādināja, ka dalība ražotāju atbildības sistēmā Latvijā nenozīmē, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem citās ES valstīs, kur tas tirgo savu produkciju.

Otra būtiska pārmaiņa ir digitāla. No 2027. gada 1. janvāra Latvijas atkritumu plūsmu uzskaites sistēmu APUS paredzēts integrēt ar Eiropas digitālo atkritumu sūtījumu sistēmu DIWASS. Valsts vides dienests savā vietnē jau aicina pārrobežu atkritumu sūtījumos iesaistītos komersantus tajā reģistrēties. Dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs uzsvēra, ka līdz ar to pieaugs prasības uzņēmumu iesniegto datu precizitātei un atkritumu plūsmu izsekojamībai.

Latvija sāk no salīdzinoši labas pozīcijas. Kā konferencē norādīja Treijs, neapsaimniekotā plastmasas iepakojuma īpatsvars no 58% 2017. gadā sarucis līdz 3% 2025. gadā. Savukārt Eurostat dati par 2024. gadu, ko apkopojis laikraksts "Diena", liecina, ka Latvijā bija augstākais plastmasas iepakojuma pārstrādes līmenis ES – 71,0%, kamēr ES vidējais rādītājs bija 42,4%.

Nozares pārstāvji tomēr norāda, ka galvenais izaicinājums turpmāk būs ne tikai savākt vairāk atkritumu, bet panākt, lai savāktie materiāli patiešām nonāktu atpakaļ apritē. Tam vajadzēs investīcijas šķirošanas infrastruktūrā, jaudīgāku pārstrādi un stabilu otrreizējo izejvielu tirgu.