Lielbritānija nepievienosies Kanādas vadītajai aizsardzības bankai, ko atbalsta Latvija

Lielbritānija nepievienosies Kanādas iniciētajai Aizsardzības, drošības un noturības bankai (ADNB, angliski DSRB). Svētdien, 25. oktobrī, Lielbritānijas Valsts kase un Kanādas Finanšu ministrija kopīgā paziņojumā norādīja, ka abas puses secinājušas, ka labāk ir attīstīt divas atsevišķas, bet viena otru papildinošas institūcijas, un sadarbībai starp tām tiks izstrādāts ietvars.

Lēmums ir neveiksme Kanādas centieniem izveidot pirmo globālo aizsardzības banku. Otava vairākus mēnešus pārliecināja Londonu pievienoties. Pēc aģentūras Reuters un laikraksta The Globe and Mail ziņām, puses nespēja vienoties par kopīgas institūcijas galvenās mītnes atrašanās vietu, kopīgā iepirkuma apjomu, aizdevumiem dalībvalstīm un jaunu dalībnieku uzņemšanas noteikumiem. Kanāda uzstāja, ka mītnei jābūt Kanādā, bet Lielbritānija vēlējās to Eiropā un vairāk orientēt uz iepirkumiem.

Lielbritānija turpinās attīstīt pati savu iniciatīvu – Daudzpusējo aizsardzības mehānismu (MDM). Tā mērķis ir paātrināt aizsardzības investīcijas, ar finansējuma palīdzību organizēt kopīgus iepirkumus un apvienot NATO sabiedroto pieprasījumu, lai samazinātu iepirkumu izmaksas. Kanādas banka savukārt vairāk koncentrēsies uz aizdevumiem atsevišķām valstīm un uz ieguldījumiem aizsardzības nozarē un piegādes ķēdēs.

Banka paredzēta, lai, apvienojot sabiedroto kredītspēju, samazinātu aizņemšanās izmaksas militārajiem izdevumiem. Pēc Reuters ziņām, tās mērķis ir piesaistīt ap 100 miljardiem eiro un no šiem līdzekļiem izsniegt lētus aizdevumus valdībām un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī sniegt garantijas aizdevējiem, kas finansē mazākus uzņēmumus.

Latvijai šis jautājums ir tieši svarīgs. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 7. jūlijā NATO samitā Ankarā kopā ar Kanādas, Albānijas, Beļģijas, Grieķijas, Luksemburgas, Rumānijas, Turcijas un Ukrainas vadītājiem parakstīja deklarāciju par bankas izveidi. Valstis toreiz apņēmās panākt, lai banka pilnvērtīgi sāktu darbu 2027. gada sākumā.

Bankai ir grūti piesaistīt lielākās Eiropas valstis. Arī Vācija iepriekš atteicās pievienoties, lai gan, kā Reuters pavēstīja tās Finanšu ministrijas pārstāvis, tā sarunās par bankas statūtiem piedalās kā novērotāja. Pēc Reuters ziņām, daļa iespējamo dalībnieku šaubās, vai banka spēs piedāvāt lētāku finansējumu nekā valdības ar augstu kredītreitingu, un vērtē arī nepieciešamo kapitālu un pārvaldību.

Kanāda turpina darbu bez Lielbritānijas. The Globe and Mail, atsaucoties uz Kanādas avotiem, raksta, ka bankas statūtu parakstīšanas ceremonija plānota novembra pēdējā nedēļā un tajā piedalīsies vismaz deviņas valstis. Pēc tam paredzēts paziņot, kurā Kanādas pilsētā būs bankas mītne un kas to vadīs.