Lielbritānijas aizsardzības ministrs: valstij līdz 2030. gadam jābūt gatavai karam

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Vess Stritings nedēļas nogalē laikrakstā The Telegraph publicētā rakstā paziņoja, ka valstij jābūt gatavai cīnīties un uzvarēt karā aptuveni 1000 dienu laikā. Pēc viņa teiktā, pretinieku bruņoto spēku un kara ekonomikas jauda līdz 2030. gadam varētu ļaut tiem uzbrukt.

Stritings uzsvēra, ka pretinieku vēlme kaitēt Lielbritānijai nav nekas jauns, bet ir mainījušās to spējas. Viņš valsts sagatavošanu iespējamam konfliktam nosauca par savu galveno prioritāti un norādīja, ka vispirms jāpaplašina militārās spējas, lai potenciālie uzbrucēji atturētos, bet, ja tas neizdotos, valstij jābūt gatavai karam. Britu mediji raksta, ka ministrs ar to pirmām kārtām domāja Krievijas iespējamo agresiju.

Brīdinājums izskanēja dažas dienas pēc tam, kad valdība 22. oktobrī sāka trīs gadu kampaņu «Be Ready». Tā aicina mājsaimniecības spēt patstāvīgi iztikt trīs dienas, ja ārkārtas situācijā tiek pārtraukta elektrības, ūdens, sakaru vai interneta piegāde. Ieteikumu sarakstā ir dzeramais ūdens (trīs litri uz cilvēku dienā), ilgi glabājama pārtika, lukturis, segas, baterijas vai vēja radio, skaidra nauda, pirmās palīdzības aptieciņa un nepieciešamās zāles. Valdība norāda, ka tādējādi Lielbritānija pievienojas Eiropas valstīm, piemēram, Francijai, Īrijai un Nīderlandei, kurām ir līdzīgs trīs dienu princips.

Stritings kampaņu saista ar draudiem, ko viņš dēvē par valsts atbalstītu terorismu, nevis hibrīdkaru. Viņš uzsvēra, ka šie draudi ir reāli un arvien biežāk vēršas tieši pret Lielbritāniju, tāpēc jādomā gan par aizsardzību, gan par sabiedrības noturību. Premjerministrs Endijs Bērnems raidorganizācijai BBC sacīja, ka krājumu veidošana nav iemesls panikai, bet saprātīgs piesardzības solis.

Ministrs arī aizstāvēja valdības aizsardzības budžeta plānus. Valdība ir pārorientējusies no mērķa līdz 2030. gadam aizsardzībai tērēt 3 % no IKP uz NATO plašāko saistību sasniegt 3,5 % līdz 2035. gadam. Stritinga priekštecis Džons Hīlijs jūnijā atkāpās no amata tieši domstarpību dēļ par agrāko mērķi. Stritings pauda pārliecību, ka NATO tēriņu mērķis tiks sasniegts.

Līdzīgi brīdinājumi Lielbritānijā izskanējuši arī iepriekš. Oktobra sākumā MI5 ģenerāldirektors Kens Makkalums aicināja uz visas sabiedrības kopīgu darbu pret draudiem kritiskajai infrastruktūrai un sacīja, ka dienests plāno, pieņemot, ka salīdzinoši stabilais laiks pēc aukstā kara ir beidzies un šie riski saglabāsies ilgstoši.