Marina Lepēna Orleānā sāk prezidenta kampaņu un sola atjaunot tiesiskumu

Francijas galēji labējās partijas Nacionālā apvienība (Rassemblement National) kandidāte Marina Lepēna svētdien, 25. oktobrī, Orleānas arēnā ar pirmo lielo mītiņu uzsāka kampaņu 2027. gada prezidenta vēlēšanām. Pēc organizatoru datiem, viņu klausījās 8500 atbalstītāju. Lepēna solīja "atjaunot tiesiskumu" un piedāvāja valstij, viņas vārdiem, nevis atgriešanos pagātnē, bet jauna laikmeta sākumu.

Kampaņas sākums sakrita ar saspringtu brīdi Francijā. Jau vairākas nedēļas valstī notiek masu protesti pret dzīves dārdzību, un sestdien vairāk nekā 400 000 cilvēku lielās pilsētās atkal izgāja ielās. Iekšlietu ministrija ziņoja par 1314 aizturētajiem, jo pēc gājieniem vietām izcēlās sadursmes. Arodbiedrības un "dzelteno vestu" kustība sola protestus turpināt arī turpmākajās nedēļās.

Runā Lepēna asi kritizēja prezidenta Emanuela Makrona valdību, apsūdzot to autoritātes trūkumā un pārāk maigā attieksmē pret vardarbīgiem protestētājiem. Viņa solīja, ka noziedznieki tiks saukti pie atbildības un sodi izpildīti, bet ārvalstnieki, kas izdarījuši noziegumus, tiks izraidīti. Imigrācijas jomā Lepēna iestājas par "nacionālo prioritāti" un "dubultu robežu" – gan Francijas, gan Eiropas.

Viņas programma paredz arī mājsaimniecību enerģijas rēķinu ierobežošanu, nodokļu samazināšanu un mazākas Francijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Lepēna ir kritiska pret NATO un Francijas atbalstu Ukrainai. Neminot Ukrainu tieši, viņa paziņoja, ka Francija nesūtīs savus jauniešus mirt "bezatbildīgos militāros piedzīvojumos" un karos, kas nav tās kari.

Pirms Lepēnas uzstājās partijas priekšsēdētājs Žordāns Bardella, kurš dienu iepriekš partijas kongresā tika pārvēlēts ar 98,98 % balsu. Lepēna atkārtoja, ka uzvaras gadījumā vēlas izveidot "nacionālās vienotības" valdību, kuru vadītu Bardella. Viņa runu īsi pārtrauca Francijas ebreju studentu savienības aktīvisti ar plakātu, kas atsaucās uz medijos publicētām ziņām par it kā dzēstiem antisemītiskiem ierakstiem viņa vecajā Facebook kontā. Bardella šos apvainojumus noraida.

Pilsētā tobrīd bija pastiprināti drošības pasākumi: varas iestādes nedēļas nogalē Orleānā izvietoja 3000 drošības un glābšanas dienestu darbinieku. Sestdien pret Nacionālo apvienību mierīgi demonstrēja no 13 000 (pēc pilsētas datiem) līdz 26 000 (pēc organizatoru datiem) cilvēku.

Lepēna kandidē jau ceturto reizi, lai gan apelācijas tiesa atstāja spēkā viņai piespriesto sodu lietā par Eiropas Parlamenta līdzekļu nelikumīgu izlietošanu. Aptaujās viņa šobrīd ir favorīte: sestdien publicētā Ipsos aptauja liecina, ka pirmajā kārtā viņa varētu saņemt 32–34 % balsu. Divu kārtu prezidenta vēlēšanas Francijā notiks 2027. gada aprīlī un maijā. Jebkuram uzvarētājam rīcības brīvību ierobežos tas, ka Francijas parāds un budžeta deficīts jau pārsniedz ES noteiktās robežas.