Lietuva lūdz NATO ļaut notriekt dronus arī tad, ja piloti tos neredz

Lietuva vēlas, lai NATO mainītu kārtību, kādā sabiedroto iznīcinātāji drīkst notriekt valsts gaisa telpā ielidojušus objektus. Premjerministrs Mindaugs Sinkevičs pirmdien Lietuvas sabiedriskajai televīzijai LRT pastāstīja, ka pieprasījis sākt konsultācijas ar aliansi. Viņš lēsa, ka procedūras pārskatīšana varētu notikt mēneša laikā.

Pēc pašreizējiem noteikumiem pilots nedrīkst lietot ieroci pret objektu, ja nav to vizuāli identificējis. Sinkevičs skaidroja, ka iznīcinātāja radarā objekts var būt skaidri redzams, taču mākoņu, lietus vai citu sliktu laikapstākļu dēļ pilots to nesaskata. Viņaprāt, NATO varētu atstāt lēmumu nacionālo tiesību ziņā, lai valsts varētu dot atļauju notriekt radarā konstatētu objektu arī bez vizuāla apstiprinājuma.

Priekšlikums radās pēc svētdienas, 18. oktobra, incidenta. No Polijas puses Lietuvas gaisa telpā ielidoja drons, un uz to tika pacelti NATO iznīcinātāji, taču piloti to neredzēja un nenotrieca. Drona atlūzas vēlāk atrastas Jodžoņu ciemā Pasvales rajonā Lietuvas ziemeļos, un tās sabojāja garāmbraucošu automašīnu. Cilvēki necieta. Lietuvas amatpersonas paziņoja, ka drons bija Ukrainas izcelsmes un nesa sprāgstvielas. Ukraina atvainojās un norādīja, ka dronu, iespējams, novirzījusi Krievija.

Sinkevičs uzsvēra, ka viņam nav pamata uzskatīt, ka dronu no Polijas būtu palaiduši Lietuvai naidīgi spēki. Lietuva redzējusi tikai nelielu drona maršruta daļu Polijas gaisa telpā, un Polijas iestādes sākušas pārbaudīt datus. Premjers lūdzis aizsardzības ministru Robertu Kaunu uzturēt tiešus sakarus ar Polijas kolēģi. Viņš arī pauda bažas, ka Krievija darbojas tieši zem NATO līguma 5. panta sliekšņa ar sabotāžu, diversijām un droniem.

Debates par to, kad sabiedroto piloti drīkst lietot spēku pret neidentificētiem lidaparātiem, aliansē notiek jau kādu laiku, raksta Stars and Stripes. Lietuva pagājušā gada septembrī paplašināja savas tiesības notriekt neatļautus dronus, un līdzīgu likumu tajā pašā gadā pieņēma Rumānija. Pēc tam, kad 2025. gada septembrī sabiedroto iznīcinātāji Polijā notrieca Krievijas dronus, NATO sāka operāciju Eastern Sentry austrumu flanga aizsardzībai.

Incidents skāra arī Latviju. Svētdienas rītā Nacionālie bruņotie spēki drona dēļ izsludināja iespējama gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumu Bauskas, Aizkraukles un Ogres novados, un vēlāk tas tika atcelts. Sinkevičs paredz, ka konsultācijas ar NATO varētu ilgt aptuveni mēnesi, un tikai pēc tam būs skaidrs, vai alianses noteikumi tiks mainīti.