LTV: nepilngadīgie Latvijā bez šķēršļiem var nopirkt «Latvijas Loto» biļetes

LTV pētnieciskais raidījums «Aizliegtais paņēmiens» otrdien publiskoja pētījumu par valsts akciju sabiedrību «Latvijas Loto», kurai likumā ir monopols uz valsts mēroga izlozēm. Raidījuma eksperimentā 15 gadus veca meitene Pārdaugavā mēģināja nopirkt momentloteriju līdz pieciem eiro. No pieciem veikaliem, kuros biļetes tirgo, trijos tās pusaudzei pārdeva bez neviena jautājuma, bet divi «Maxima» veikali atteica.

Atteikums gan formāli nebija pamatots, jo Latvijā nav aizlieguma nepilngadīgajiem pirkt loterijas biļetes. Raidījums norāda, ka Latvija ir viena no retajām ES valstīm bez šāda ierobežojuma. Uz biļetēm rakstīts tikai, ka tās «neiesaka» līdz 18 gadiem, bet internetā uzņēmums pats neļauj reģistrēties jaunākiem par 18 gadiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš LTV skaidroja, ka tirgotājs nevar atteikt pārdošanu, jo pircējs varētu vērsties tiesā un uzvarēt.

Jautājums ir svarīgs, jo kazino, spēļu zālēm un totalizatoriem likums nosaka 18 gadu cenzu, reklāmas ierobežojumus un pašatteikušos reģistru, bet loterijas kā izlozes tiek regulētas atšķirīgi. Slimību profilakses un kontroles centra skolēnu aptaujā gandrīz katrs trešais 15–16 gadus vecais jaunietis atzinis, ka pēdējā gadā spēlējis uz naudu, ziņo LSM. Latvijas Licencēto azartspēļu biedrība, kas pārstāv «Latvijas Loto» konkurentus, kritizē uzņēmuma skolām domāto akciju «Sporto visi».

Uzņēmuma finanšu rādītāji pēdējos gados strauji auguši. Pēc «Latvijas Loto» publiskotajiem datiem 2025. gadā apgrozījums bija 106,477 miljoni eiro, par 6,2 % vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 17,1 % līdz 11,641 miljonam eiro. Uzņēmums peļņas kritumu skaidro ar izložu nodokļa likmes celšanu no 10 % uz 15 % no 2025. gada. Pēc LTV datiem pirms desmit gadiem apgrozījums bija ap 25 miljoniem eiro.

Gada pārskatā uzņēmums norāda, ka 87 % ieņēmumu atgriežas sabiedrībā laimestu, nodokļu un atbalsta projektu veidā, un pērn samaksāto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu apjoms bija 24,5 miljoni eiro. Reklāmai un mārketingam uzņēmums 2025. gadā iztērēja 2,1 miljonu eiro, bet valdes priekšsēdētāja atlīdzība bija 140 tūkstoši eiro, vēsta raidījums.

Raidījums atgādina arī, ka vienīgo lielo revīziju «Latvijas Loto» Valsts kontrole veica 2014. gadā. Tolaik tika secināts, ka valstij nav loteriju politikas, un ieteikts likvidēt meitasuzņēmumu «Latloto nams». Tas likvidēts tikai šā gada martā. Uzņēmuma vienīgā akcionāre ir Finanšu ministrija, kuras gaidu vēstulē prasīts gan rūpēties par spēlētāju aizsardzību, gan katru gadu palielināt apgrozījumu vismaz par 7 % un maksāt vismaz 7 miljonus eiro dividendēs.