Eiropas Komisija atsaka Baltijas valstīm 500 miljonus eiro pretdronu aizsardzībai

Eiropas Komisija nepiešķirs Latvijai, Lietuvai un Igaunijai prasītos papildu 500 miljonus eiro aizsardzībai pret droniem. Eiropas aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT apstiprināja, ka Komisija Baltijas valstīm jau atbildējusi, bet tik lielu papildu finansējumu piedāvāt nevar. Tā vietā valstīm ieteikts aizņemties līdzekļus ES aizsardzības aizdevumu programmā SAFE.

Lēmums ir svarīgs, jo Baltijas valstis cerēja uz neatmaksājamu ES budžeta naudu vēl līdz šā gada beigām. SAFE ir aizdevumi, kas valstīm būs jāatmaksā. Tas nozīmē, ka pretdronu aizsardzības izmaksas lielā mērā gulsies uz pašu valstu budžetiem, arī Latvijas.

Ar lūgumu pēc steidzama atbalsta septembra beigās Eiropas Komisijā vērsās triju valstu aizsardzības ministri: Latvijas ministrs Raivis Melnis, Lietuvas ministrs Robertas Kauns un Igaunijas ministrs Martins Herems. Vēstule bija klasificēta. Kauns LRT stāstīja, ka iecere ir apvienot dronu atklāšanu, mākslīgo intelektu un pārtveršanas tehnoloģijas vienotā pretgaisa aizsardzības sistēmā, ko varētu izmantot par paraugu arī citām ES valstīm. Šogad Baltijas valstu gaisa telpā jau vairākkārt ielidojuši maldījušies droni, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas savstarpējiem gaisa uzbrukumiem.

Kubiļus skaidroja, ka pēc SAFE pirmās kārtas palikuši aptuveni 21 miljards eiro un drīzumā tiks izsludināts jauns uzaicinājums. Citās ES budžeta programmās lielu summu vairs neesot, jo pašreizējais budžeta periods tuvojas beigām. LRT rīcībā esošā informācija liecina, ka daļu pretdronu pasākumu varētu finansēt arī no Integrētās robežu pārvaldības fonda, taču tur pieejamā nauda būtu krietni mazāka par prasītajiem 500 miljoniem.

Eiropas Komisija 29. oktobrī oficiāli aicināja dalībvalstis piedalīties SAFE otrajā kārtā, kurai atvēlēti 21,3 miljardi eiro. Komisija mudina šo naudu prioritāri izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī munīcijai un raķetēm, un iepirkumos iesaistīt arī Ukrainu.

SAFE instruments kopumā paredz 150 miljardus eiro izdevīgos aizdevumos aizsardzības iepirkumiem. Pēc LRT ziņām, aizdevumu atmaksas termiņš var sasniegt 45 gadus, un iespējams saņemt avansu līdz 15 % apmērā. Lietuvai pieejami līdz 6,375 miljardiem eiro, un tās Finanšu ministrija oktobrī iesniedza pirmo pieprasījumu par 1,06 miljardiem eiro.

Nākamais solis būs Baltijas valstu lēmums, vai un kādā apmērā pretdronu sistēmas finansēt no SAFE otrās kārtas. Pēc tam, kad dalībvalstis būs iesniegušas vēlamās summas, Komisija divu nedēļu laikā pēc termiņa beigām tās informēs par provizoriskajiem piešķīrumiem.