Mercs Berlīnes procesa samitā: Melnkalne var kļūt par ES dalībvalsti 2028. gadā

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ceturtdien, 22. oktobrī, Berlīnes procesa līderu samitā Miločerā netālu no Budvas paziņoja, ka Melnkalne 2028. gadā varētu kļūt par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti. Pēc samita kopīgā preses konferencē ar Melnkalnes premjerministru Milojko Spajiču viņš šādu termiņu nosauca par reālistisku.

Tikšanās noslēdza Melnkalnes prezidentūru Berlīnes procesā. Šis formāts 2014. gadā izveidots, lai sešas Rietumbalkānu valstis sēstos pie viena galda ar ES dalībvalstīm un veicinātu reģionālo sadarbību ceļā uz bloku. Samitā piedalījās visu Rietumbalkānu valstu vadītāji, ES valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji, kā arī ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa.

Atklāšanas runā Mercs teica, ka kopš jūnija tikšanās Tivatā paplašināšanās process atkal ir izdevies iekustināt un ka Melnkalne iestāšanās sarunas jau gandrīz pabeigusi. Viņš atgādināja, ka kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu iesniedzis priekšlikumus par pakāpenisku integrāciju, no kuriem daudzus pārņēmusi Eiropas Komisija. Pēc kanclera teiktā, arī pakāpeniska pievienošanās balstās uz paveikto, un reformām un politiskajai gribai jānāk no pašām kandidātvalstīm.

Pakāpeniskas integrācijas ideja paredz, ka kandidātvalstis daļu priekšrocību, piemēram, plašāku piekļuvi vienotajam tirgum, pētniecības un izglītības programmām un novērotāja statusu dažās ES sanāksmēs bez balsstiesībām, varētu saņemt vēl pirms pilnas dalības. Ja valsts reformās atkāptos, šīs priekšrocības varētu atsaukt.

Mercs aicināja reģionu ciešāk sadarboties ekonomikā, norādot, ka viens astoņu miljonu cilvēku tirgus investoriem ir pievilcīgāks nekā seši mazi. Viņš arī mudināja Belgradu un Prištinu atsākt iestrēgušo dialogu par attiecību normalizēšanu, Bosnijā un Hercegovinā pārvarēt pieaugošo polarizāciju un brīdināja, ka vardarbība protestos nedrīkst būt izvēle nevienai pusei.

Runājot par Melnkalnes un Horvātijas neatrisinātajiem divpusējiem jautājumiem, Mercs pastāstīja, ka par tiem intensīvi runājis ar Horvātijas premjeru Andreju Plenkoviču, un pauda pārliecību, ka tie netraucēs Melnkalnes iestāšanos. Spajičs savukārt norādīja, ka visas Melnkalnes pozīcijas tiesiskuma un pamattiesību sarunu nodaļās (23. un 24. nodaļa) ir iesniegtas, un izteica cerību, ka tās izdosies slēgt šā gada decembrī.

Spajičs paplašināšanos nosauca par Eiropas kontinenta atkalapvienošanos un apliecināja Melnkalnes atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Mercs, komentējot sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā, uzsvēra, ka ilgstošu mieru nav iespējams panākt bez Eiropas līdzdalības.