Eiropas Komisija: Melnkalne tuvu iestāšanās finišam, Moldova apsteidz Ukrainu

Eiropas Komisija trešdien, 4. novembrī, pieņēma 2026. gada paplašināšanās paketi – ikgadēju novērtējumu par to, kā ES kandidātvalstīm sokas ceļā uz dalību. Komisija četras valstis – Melnkalni, Albāniju, Moldovu un Ukrainu – nosauc par līderēm un pirmoreiz katrai no tām publiskoja indikatīvu ceļa karti ar konkrētiem nākamā gada pagrieziena punktiem.

Vistuvāk mērķim ir Melnkalne. Tā atvērusi visas 33 sarunu nodaļas, un 21 no tām ir pagaidu kārtā slēgta. Komisijas vērtējumā valsts izpildījusi slēgšanas kritērijus visās nodaļās, tāpēc, ja piekritīs dalībvalstis, atlikušās nodaļas varētu slēgt vēl šogad. Jau notiek darbs pie iestāšanās līguma, un Komisija sagatavojusi arī Melnkalnes uzņemšanas finanšu paketi. Albānija gada laikā atvērusi pēdējo sarunu bloku un pagaidām slēgusi pirmās četras nodaļas. Tirāna sarunas vēlas pabeigt 2027. gadā, un Komisija šo mērķi dēvē par vērienīgu, bet sasniedzamu.

Ziņojumi parāda, ka Moldova un Ukraina, kuru pieteikumi kopš 2022. gada virzīti kopā, turpmāk var virzīties atšķirīgā ātrumā. Abas pagājušajā gadā atvēra pa četriem sarunu blokiem, un Komisija uzskata, ka abas izpildījušas nosacījumus arī pārējo bloku atvēršanai. Kyiv Independent raksta, ka pēdējos divus blokus paredzēts atvērt decembrī. Moldova sarunas grib noslēgt 2028. gada sākumā, Ukraina – līdz 2028. gada beigām. Pēc Komisijas aplēsēm, kuras citē Kyiv Independent, Moldova 2027. gadā varētu slēgt 24 nodaļas, bet Ukraina – septiņas.

Ukrainas ziņojumā Komisija atzīst valsts apņēmību kara apstākļos, taču vairākkārt kritizē tiesiskuma jomu. Tajā teikts, ka tiesiskuma ceļa kartē panākts ierobežots progress un nav pieņemti likumi, kas būtiski stiprinātu pretkorupcijas tiesisko regulējumu. Komisija aicina steidzami iesaistīt neatkarīgus starptautiskus ekspertus tiesnešu atlasē un padarīt pārredzamāku ģenerālprokurora iecelšanu. Oktobrī izveidota kopīga ES un Ukrainas darba grupa, kurai šīs reformas jāpaveic aptuveni četros mēnešos.

Pārējām kandidātvalstīm vērtējums ir piesardzīgāks. Euronews ziņo, ka Komisija arvien lielāku nozīmi piešķir tam, cik cieši kandidātvalstis seko ES ārpolitikai, arī sankcijām pret Krieviju. Serbijas saskaņotība ar ES ārpolitiku ir 63 %, un tā nav pievienojusies sankcijām pret Krieviju, Baltkrieviju un Irānu. Gruziju ES amatpersonas uzskata par kandidātvalsti tikai vārda pēc, bet Turcija ir vienīgā kandidātvalsts, kuras ārpolitikas saskaņotība novērtēta kā ļoti zema. Visām trim konstatēta arī demokrātijas atkāpšanās.

Komisija vēlas mainīt to, kā kandidātvalstis tiek atalgotas par progresu. Tā iecerējusi pakāpenisku integrāciju: daļēju piekļuvi ES iekšējam tirgum, dalību programmās, piemēram, Erasmus+, viesabonēšanas maksu atcelšanu un pievienošanos vienotajai eiro maksājumu telpai SEPA. Šie labumi būs atkarīgi no nopelniem un stratēģiskās saskaņotības, un tos varēs atņemt. Īpašu dialogu ar kandidātvalstīm Komisija sāks nākamā gada sākumā. Paziņojumā Komisija arī aicina dalībvalstis pašām vadīt nacionālās debates par paplašināšanos, it īpaši tur, kur sabiedrības atbalsts ir vājāks.