Mērķa neizpilde atjaunīgajā enerģijā Latvijai var izmaksāt līdz 136,3 miljoniem eiro

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) virza Ministru kabineta noteikumus par elastības mehānismiem atjaunīgās enerģijas saistību izpildei. Projekta anotācijā ministrija atzīst, ka Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopš 2022. gada ir zemāks par ikgadējo trajektoriju, kas vestu uz 2030. gada mērķi – 61 % no enerģijas galapatēriņa. Projekts pašlaik ir Tiesību aktu portālā. Ekonomikas ministrija to saskaņoja 27. jūlijā, Finanšu un Tieslietu ministrija 3. augustā, bet sabiedriskajā apspriešanā no 18. jūnija līdz 9. jūlijam neviens viedoklis netika iesniegts.

Tas ir svarīgi, jo neizpildītas saistības var nākties segt no valsts budžeta. KEM ir aplēsusi divus scenārijus. Ja tiek īstenoti esošie pasākumi, bet ne viss, kas paredzēts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, iztrūkums būtu ap 2,56 miljoniem megavatstundu un tā nosegšana maksātu 44,1–58,3 miljonus eiro. Ja īpatsvars līdz 2030. gadam būtiski nemainās, starpība starp 2024. gada līmeni un mērķi varētu sasniegt 5,95 miljonus megavatstundu, bet izmaksas – 103,5–136,3 miljonus eiro.

Ministrija gan norāda, ka precīzu summu šobrīd nevar prognozēt, jo atjaunīgās enerģijas statistikas vienības cena nav publiski zināma. Lēmumu par pirkšanu varētu pieņemt tikai pēc 2030. gada, kad būs skaidrs, vai Latvija saistības izpildījusi. Ja pirkt tomēr vajadzēs, naudu plānots ņemt no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Galvenā vājā vieta ir transports. KEM skaidro, ka novirze no trajektorijas lielā mērā radusies tāpēc, ka degvielas piegādātājiem emisiju intensitātes pienākums transporta enerģijai stāsies spēkā tikai no 2030. gada. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2023. gadā atjaunīgā enerģija transportā Latvijā veidoja tikai 1,36 % (ES vidēji 10,8 %), kamēr siltumapgādē – 61,4 % un elektroenerģijā – 54,3 %.

Kopumā Latvija joprojām ir ES līderu vidū: 2023. gadā atjaunīgās enerģijas īpatsvars galapatēriņā bija 43,2 %, kas ir ceturtais augstākais rādītājs ES, kur vidējais bija 24,6 %. Pēc iNews aprēķina, līdz 61 % mērķim no 2023. gada līmeņa vēl trūkst 17,8 procentpunktu.

Noteikumi pārņem ES Atjaunīgās enerģijas direktīvā paredzētās iespējas. Valsts varēs pirkt citas dalībvalsts mērķa pārsniegumu vai pārdot savu pārpalikumu, ieskaitot ieņēmumus budžetā. Tāpat Latvija varēs piedalīties ES atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismā kā valsts, kurā būvē, piemēram, vēja vai saules parkus, vai kā ieguldītāja, kā arī īstenot kopprojektus ar citām valstīm. Šo mehānismu pamatā ir 2024. gada jūlijā spēkā stājušies grozījumi Enerģētikas likumā.

KEM uzskata, ka, degvielas piegādātājiem izpildot Transporta enerģijas likuma prasības, Latvija mērķi ar lielu varbūtību sasniegs un statistiku pirkt nevajadzēs. Pēc noteikumu pieņemšanas ministrija sadarbībā ar Finanšu un Ekonomikas ministriju ziņojumos valdībai vērtēs paredzamo iztrūkumu un ierosinās, kurus mehānismus izmantot.