MIDD: Aizsardzības komisijas kontrole nedrīkst attiekties uz valsts drošības iestādēm

Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) iesniedzis priekšlikumu otrajam lasījumam plānotajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, lai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas paredzētā iestāžu darbības un budžeta līdzekļu parlamentārā kontrole nepārprotami neattiektos uz valsts drošības iestādēm. Par to pirmdien ziņoja vairāki Latvijas mediji, atsaucoties uz dienesta iesniegto priekšlikumu.

Likumprojekts paredz noteikt komisijas kompetenci veikt aizsardzības un drošības jomas iestāžu darbības un budžeta līdzekļu parlamentāro kontroli. MIDD norāda, ka no projekta teksta un anotācijas nav skaidri saprotams, kuru iestāžu budžetu komisija kontrolēs. Tā kā MIDD ir aizsardzības ministra pārraudzībā un Valsts drošības dienests – iekšlietu ministra pārraudzībā, abu dienestu ieskatā tie teorētiski varētu tikt uzskatīti par aizsardzības un drošības jomas iestādēm.

Dienests uzsver, ka valsts drošības iestādēm ir specifiska kompetence un īpaši sensitīva informācija. Likums jau tagad stingri nosaka, kurām personām un institūcijām ir tiesības pārraudzīt, uzraudzīt vai kontrolēt šīs iestādes un kādā apjomā. MIDD ieskatā nav pieļaujams paplašināt to personu loku, kuras var iepazīties ar drošības iestāžu informāciju un kontrolēt to budžeta izlietojumu.

Nacionālās drošības likums jau paredz, ka Saeimas Nacionālās drošības komisija izvērtē un akceptē valsts drošības iestāžu budžetu projektus, kā arī veic to darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli. Valsts drošības iestāžu likumā noteikts, ka parlamentāro kontroli veic Saeima un tās Nacionālās drošības komisija. Tikai šī komisija ir tiesīga noklausīties valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus un iepazīties ar dienesta dokumentiem, izņemot materiālus par slepenajiem informācijas avotiem.

Saeima oktobra sākumā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem uzliktu pienākumu saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Komisijas deputāti uzskata, ka viņiem jāstrādā ar visu informāciju, kas nepieciešama aizsardzības, robežapsardzības, mobilizācijas un citu nacionālās drošības jautājumu izvērtēšanai. Identisks regulējums jau attiecas uz Nacionālās drošības komisijas deputātiem.

Grozījumu autori mērķi skaidro ar sarežģītāku drošības vidi Eiropā un pasaulē pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī ar vērienīgiem aizsardzības spēju stiprināšanas un iepirkumu pasākumiem Latvijā. Plānots, ka izmaiņas stātos spēkā līdz ar 15. Saeimas sanākšanu. MIDD rosina likuma redakciju precizēt, lai saglabātu līdzšinējo kārtību valsts drošības iestāžu parlamentārajā uzraudzībā un novērstu kompetenču dublēšanos.