Valsts kontrole varēs revidēt Saeimas gada pārskatu, bet ne tēriņu lietderību

Saeima ceturtdien, 29. oktobrī, savā pēdējā 14. sasaukuma sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts kontroles likumā. Tie atceļ līdzšinējo normu, ka Valsts kontrole Saeimā revīzijas neveic, un ļauj tai pārbaudīt parlamenta sagatavotā gada pārskata pareizību.

Pārmaiņas ir būtiskas, jo līdz šim Saeima bija vienīgā budžetā finansētā valsts institūcija, kuras naudas izlietojumu Valsts kontrole nerevidēja. Saeimas finanšu pārskatu ik gadu pārbauda konkursā izvēlēts zvērināts revidents, un parlamenta tēriņiem seko arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija, taču ārējais revidents galvenokārt vērtē grāmatvedības pareizību, nevis izdevumu saimnieciskumu.

Pieņemtais risinājums ir kompromiss. Valsts kontrolei nebūs tiesību Saeimā veikt lietderības vai atbilstības revīzijas, un likumprojektā tas pamatots ar parlamenta īpašo konstitucionālo statusu un institucionālo līdzsvaru. Praktiski tas nozīmē, ka revidenti varēs pārbaudīt, vai, piemēram, izdevumi par komandējumiem, automašīnām vai telpu remontu ir pareizi uzskaitīti, bet ne to, vai šie tēriņi bija nepieciešami un vai to pašu nevarēja panākt lētāk.

Finanšu revīzija aptvers to Saeimas finanšu informāciju, kas tiek iekļauta valsts konsolidētajā gada pārskatā, tāpēc Valsts kontroles atzinums par valsts pārskatu turpmāk attieksies arī uz parlamentu. Revīzija nebūs obligāta katru gadu: Saeimu revidēs atbilstoši Valsts kontroles risku un būtiskuma vērtējumam.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins LSM norādīja, ka revīziju apjoms ir paša parlamenta izšķiršanās. Viņš lēš, ka agrākais laiks, kad Saeimas pārskats varētu tikt iekļauts finanšu revīzijā, ir 2027. gada pārskats, tātad rezultāti varētu būt 2028. gadā.

Diskusijas par Valsts kontroles tiesībām revidēt Saeimu ilgušas gadiem, un līdzīgi priekšlikumi noraidīti vairākkārt, arī šā gada janvārī. Septembrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika vērtēti vairāki varianti: «Progresīvie» rosināja atļaut arī lietderības un atbilstības pārbaudes, bet galu galā tika izvēlēts šaurākais modelis. Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs to skaidroja ar bažām, ka nākotnē lietderības revīzijas varētu izmantot politiskiem mērķiem, lai gan Valsts kontrole un Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka šādas revīzijas politiskos lēmumus nevērtētu.

Pēc LSM datiem, šogad Saeimas izdevumiem paredzēti vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet pirms desmit gadiem tie bija nepilni 24 miljoni. Sabiedrība par atklātību «Delna» jau ilgstoši norāda, ka ar pašreizējo ārējo auditu nepietiek, tāpēc jautājums par plašāku Saeimas tēriņu lietderības vērtēšanu paliek atklāts nākamajam parlamentam.