NATO sūtīs uz Melno jūru patruļlidmašīnas, radarus un dronus pēc uzbrukumiem kuģiem

NATO otrdien, 20. oktobrī, paziņoja, ka uz Melnās jūras reģionu nosūtīs papildu spēkus un līdzekļus, tostarp jūras patruļlidmašīnas, radarsistēmas un bezpilota lidaparātus. Lēmums tika paziņots pēc tam, kad alianses galvenā lēmējinstitūcija, Ziemeļatlantijas padome, Briselē apsprieda drošības situāciju Melnajā jūrā, kur pēdējās nedēļās vairākkārt ar droniem uzbrukts tirdzniecības kuģiem.

Alianses galvenā preses pārstāve Elisone Hārta sociālajā tīklā X norādīja, ka NATO jau ir nostiprinājusi savu klātbūtni austrumu flangā, arī ar pretdronu spējām, un tagad reģionam papildus nodrošinās novērošanas, izlūkošanas un ekspertīžu atbalstu. Kā aģentūrai Reuters sacīja NATO militārais pārstāvis, ASV armijas pulkvedis Martins O'Donels, dalībvalstis ir nosūtījušas vai nosūtīs arī izlūkdienestu darbiniekus un komandas, kas veiks sprāgstvielu tiesu ekspertīzi.

Uzbrukumi notiek pie divu NATO un ES dalībvalstu, Rumānijas un Bulgārijas, krastiem. Pagājušajā nedēļā pie Rumānijas piekrastes droni trāpīja diviem ķīmisko vielu tankkuģiem, kas stāvēja enkurā netālu no Sulinas kanāla. Šis kanāls savieno Donavu ar Melno jūru un ir viens no Ukrainas eksporta ceļiem, bet pēc uzbrukuma tika ziņots par septiņiem pazudušiem jūrniekiem. Vēl vismaz pieci kravas kuģi pēdējās nedēļās cietuši pie abu valstu krastiem, un kopumā vismaz 23 jūrnieki ir gājuši bojā vai pazuduši.

NATO uzbrukumos oficiāli nevienu valsti nav vainojusi, un Maskava atbildību par tiem nav uzņēmusies. Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija otrdienas rītā paziņoja, ka tās droni naktī trāpījuši trim beramkravu kuģiem Ukrainas Reni ostā Odesas apgabalā un vēl vienam kravas kuģim jūrā ceļā uz Odesu. Ministrija apgalvo, ka kuģi veduši militāras un divējāda lietojuma kravas, taču neatkarīgi šie apgalvojumi nav apstiprināti.

Rumānijas pagaidu aizsardzības ministrs Radu Miruca pastāstīja, ka divi droni, kurus Rumānijas iznīcinātāji F-16 sestdienas vakarā notrieca virs valsts teritoriālajiem ūdeņiem, lidojuši ar ātrumu ap 450 kilometriem stundā. Tāpēc ministrija uzskata, ka tie, visticamāk, bijuši Krievijā ražoti Geran-4 droni ar turbopropelleru dzinēju, un šādi droni virs Rumānijas notriekti pirmo reizi. Pēc ministrijas datiem šogad reģistrēti 35 neatļauti iebrukumi, un notriekti seši droni.

Bulgārija pēc uzbrukumiem lūdza sabiedroto palīdzību. Premjerministrs Rumens Radevs otrdien apstiprināja, ka virs Melnās jūras patrulē ASV Jūras spēku izlūklidmašīna P-8A Poseidon, kuras uzdevums ir pamanīt jebkādas bīstamas darbības. Lidmašīna svētdien ieradās Varnā, un Radevs sacīja, ka tās misijas ilgums būs atkarīgs no situācijas.

ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa otrdien sešus uzbrukumus desmit dienās, kuros tiek turēti aizdomās Krievijas droni, nosauca par bīstamu un nepieņemamu saasinājumu. Viņa brīdināja, ka triecieni Ukrainas eksporta ceļiem vēl vairāk apgrūtina pasaules pārtikas apgādi. Tuvākajās dienās gaidāms, ka sabiedroto ekspertu komandas sāks analizēt uzbrukumos izmantoto dronu atliekas.