Pētījums: latviešu un krievvalodīgo uzskati atšķiras mazāk, nekā abas puses domā

Latviski un krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji daudzos jautājumos domā līdzīgāk, nekā paši iedomājas. Tā secināts biedrības «Krievu balss Latvijai» pētījumā «Latvijas sašķeltais prāts», kura rezultātus pirmdien plašāk atspoguļoja sabiedriskais medijs LSM. Pētnieki to sauc par pirmo metapolarizācijas pētījumu Latvijā.

Metapolarizācijas pētījumā cilvēkiem jautā ne tikai par viņu pašu viedokli, bet arī par to, ko, viņuprāt, domā otra grupa. Aptauja notika no aprīļa līdz jūlijam, tajā piedalījās 268 latviski un 330 krieviski runājošie respondenti, un dati vākti gan internetā, gan klātienē reģionos. Autori secinājuši, ka atsevišķos jautājumos iedomātā plaisa starp grupām bija līdz pat trīs reizes lielāka par to, kas parādījās pašu atbildēs.

Desmit ballu skalā attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā latviešiem bija 8,4, bet krievvalodīgajiem 7 punkti. Lielāka atšķirība ir par NATO: latvieši dalību aliansē vērtēja ar 8,7 punktiem, krievvalodīgie aptuveni par trim punktiem zemāk. Grupas atšķiras arī attieksmē pret atbalstu Ukrainai un pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās. Latvieši biežāk uzskata, ka Ukrainai jāpalīdz vairāk, kamēr krievvalodīgie lielākoties domā, ka palīdzība jau ir pārāk liela.

Savstarpējā attieksme abām grupām ir pārsvarā pozitīva. Latvieši krieviski runājošos vidēji novērtēja ar 7,3 punktiem, bet krievvalodīgie latviešus ar 8,5 punktiem. Tomēr abas puses domā, ka otra pret tām izturas sliktāk: krievvalodīgie pieņēma, ka latvieši viņus vērtētu ar 5,1 punktu, bet latvieši, ka krievvalodīgie viņiem dotu 6,6 punktus. Abas grupas atbalsta arī savu bērnu draudzību ar otras kopienas bērniem, un krievvalodīgie šo iespēju vērtēja vēl pozitīvāk.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Martins Levuškāns LSM skaidroja, ka ideja aizgūta no līdzīgiem ASV pētījumiem par demokrātu un republikāņu atbalstītājiem. Viņaprāt, priekšstatus par citiem lielā mērā veido sociālie mediji, kuros visskaļāk izskan katras grupas radikālākie pārstāvji. Pētījuma līdzautore Ramona Safkulijeva atzina, ka daļa respondentu, iespējams, sniegusi sociāli pieņemamas atbildes, īpaši par Ukrainas bēgļiem.

Pētījumam ir arī metodoloģiski ierobežojumi. Tajā izmantota ērtuma izlase, nevis nejauša respondentu atlase, tāpēc rezultāti nav uzskatāmi par visas sabiedrības viedokļa atspoguļojumu. Autori iesaka aptauju regulāri atkārtot ar lielāku dalībnieku skaitu un plašāk aptvert mazpilsētas un laukus, kā arī stiprināt medijpratību.

Pētījumu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds. Bijušais sabiedrības integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks LSM norādīja, ka pamatvērtībās atšķirības nav lielas, bet tās saglabājas tādos jautājumos kā NATO un vēsture. Kā integrāciju veicinošu faktoru viņš minēja uzlabojušās latviešu valodas zināšanas.