Nīderlandes aizsardzības ministre Krieviju dēvē par «ienaidnieku», nevis «agresoru»

Nīderlandes aizsardzības ministre Dilana Yeşilgöz (VVD) ceturtdien, 8. oktobrī, aizsardzības budžeta debatēs Otrajā kamerā Krieviju sāka dēvēt par «ienaidnieku», nevis «agresoru». Sabiedriskā raidorganizācija NOS ziņoja, ka šāds formulējums Hāgā raisīja uzmanību, jo līdz šim oficiālajā retorikā to reti izmantoja.

Debašu pārtraukumā ministre NOS skaidroja, ka Eiropā pieaug sabotāžas gadījumi, dronu incidenti un iebiedēšana, tāpēc draudus vajagot nosaukt vārdā. «Ir ļoti skaidrs, ka Krievija sevi pozicionē kā ienaidnieku. Tas vēl nenozīmē, ka mēs esam karā vai ka pēkšņi mainīsim pieeju,» citē NOS.

Yeşilgöz runāja par «jaunu realitāti»: Krievija jau bijusi lielākais drošības drauds kontinentā, taču spriedze esot pieaugusi. Viņa norādīja, ka Putins «testē, cik stipra ir mūsu alianse», un ka eksperti ieteikuši lietas saukt īstajos vārdos. Politika — vairāk ieguldīt aizsardzībā un ciešāk sadarboties ar Eiropas sabiedrotajiem — pēc viņas teiktā nemainās un tiek īstenota jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Ārlietu ministrs Deivids Berendsens citā debatē atbalstīja kolēģi, sakot, ka valdībai jārunā «ar vienu muti» un ka Yeşilgöz runājusi arī viņa vārdā; Krievija esot Nīderlandes lielākais drošības drauds. Vienlaikus viņš atzina, ka par konkrēto formulējumu iepriekš nav bijis brīdināts.

Krievijas vēstniecība Hāgā TASS paziņoja, ka gaida oficiālus un nepārprotamus skaidrojumus par ministres «kaujiniecisko retoriku». Diplomātiskā misija apgalvoja, ka Krievijai nav agresīvu nodomu pret Eiropu vai Nīderlandi, bet tā nepieņemot draudus un ultimātumus un uz tiem reaģēšot «tieši un satriecoši».

Konteksts: augustā kabinets publiskoja likumprojekta projektu, kas AIVD un MIVD dotu plašākas pilnvaras pret Krieviju, Ķīnu un Irānu; neatkarīgās uzraudzības institūcijas to kritizējušas. AIVD gada pārskatā šogad secināja, ka nacionālā drošība ir zem lielāka spiediena nekā jebkurā laikā kopš Otrā pasaules kara.