Nobela prēmija ķīmijā piešķirta Anrī Kaganam un Kenso Soai par dzīvības molekulu asimetrijas mīklas atrisināšanu

Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija trešdien, 7. oktobrī, paziņoja, ka 2026. gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta franču ķīmiķim Anrī B. Kaganam (Henri B. Kagan) no Parīzes-Dienvidu universitātes un japāņu pētniekam Kenso Soai no Tokijas Zinātnes universitātes. Viņi apbalvoti par nelineāro efektu un autokatalīzes atklāšanu asimetriskajā organiskajā sintēzē.

Pētījumi skar jautājumu, kas ķīmiķus nodarbinājis vairāk nekā gadsimtu. Daudzas molekulas, piemēram, aminoskābes, pastāv divos variantos, kas ir viens otra spoguļattēls, līdzīgi kā cilvēka labā un kreisā roka. Šo īpašību sauc par hiralitāti. Dzīvajos organismos tomēr sastopama gandrīz tikai viena no abām formām, un šo parādību dēvē par homohiralitāti.

Laboratorijā parastas ķīmiskās reakcijas līdz šim deva abus spoguļvariantus aptuveni vienādās daļās. Tas ir būtiski zāļu izstrādē, jo katra molekulas forma organismā var iedarboties atšķirīgi: viena var ārstēt, bet otra būt bezjēdzīga vai pat kaitīga.

Pēc akadēmijas sniegtās informācijas, Kagans pirmo izšķirošo soli spēra 1986. gadā, kad atklāja jaunu veidu, kā ietekmēt ķīmiskās reakcijas, lai iegūtu daudz lielāku vienas spoguļformas pārsvaru, nekā iepriekš uzskatīja par iespējamu. Soai 1995. gadā publicēja aprakstu par pirmo reakciju, kas teorētiski varēja būt pilnībā homohirāla, un 2003. gadā viņam izdevās panākt reakciju, kurā veidojās tikai viena no abām formām. Nobela komiteja uzsver, ka līdz tam to, izņemot pašu dzīvību, nebija paveicis neviens.

Nobela ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Heiners Linke paziņojumā norādīja, ka laureāti atrisinājuši vairāk nekā gadsimtu vecu ķīmijas mīklu par to, kā homohiralitāte var rasties spontāni, un nosauca viņu izstrādātās reakcijas par iespaidīgām. Akadēmija uzsver, ka atklājumiem bijusi izšķiroša nozīme ķīmiķiem, kuri izstrādā reakcijas medikamentu ražošanai.

Kagans dzimis 1930. gadā Bulonā-Bijankūrā Francijā un ir Parīzes-Dienvidu universitātes emeritētais profesors. Soai dzimis 1950. gadā Hirosimā un ir Tokijas Zinātnes universitātes emeritētais profesors.

Prēmijas fonds ir 12 miljoni Zviedrijas kronu, ko abi laureāti sadalīs vienādās daļās.