Kanāda un Ontārio piešķir 8,7 miljardus dolāru ASV tarifu skartajām nozarēm

Kanādas federālā valdība un Ontārio provinces valdība trešdien Otavā paziņoja par kopīgu rīcības plānu 8,7 miljardu Kanādas dolāru apmērā. Tas paredzēts tērauda un autobūves uzņēmumiem un strādniekiem, kurus skar ASV tarifi, kā arī kritisko izejvielu ieguves attīstībai provinces ziemeļos. Plānu kopā prezentēja premjerministrs Marks Kārnijs un Ontārio premjers Dags Fords.

Lielākā daļa naudas paredzēta tēraudam. Tiks izveidots kopīgs tērauda rīcības fonds, kurā piecu gadu laikā federālā valdība ieguldīs 3,55 miljardus, bet Ontārio 1,67 miljardus dolāru. Fondam jāpalīdz rūpnīcām modernizēt iekārtas, ražot produktus aizsardzības, enerģētikas un infrastruktūras projektiem un atrast noietu ārpus ASV. Valdības arī solījušas publiskajos iepirkumos dot priekšroku vietējam tēraudam un stingrāk vērsties pret ārvalstu dempingu.

Autobūvei divos gados atvēlēti 2,5 miljardi dolāru, no tiem 1,5 miljardi no federālā budžeta un miljards no Ontārio. Nauda paredzēta ražotņu modernizācijai, lai tās varētu ražot elektriskos un tīklam pieslēgtos transportlīdzekļus. Vienlaikus Kanāda atliek stingrākas siltumnīcefekta gāzu emisiju prasības jauniem vieglajiem auto: tās paliks 2026. gada līmenī līdz 2029. modeļa gadam, un ikgadēja pastiprināšana atsāksies 2030. gadā.

Kanādas autoražotāju asociācijas vadītājs Braiens Kingstons CBC sacīja, ka šis solis nozarei dos zināmu atvieglojumu, jo tā cīnās ar daudz lielāku draudu, ASV tarifiem. Organizācija Clean Energy Canada savukārt to nosauca par atkāpšanos no valdības mērķa, lai līdz 2035. gadam trīs no četrām jaunām automašīnām Kanādā būtu elektriskas.

Trešā plāna daļa attiecas uz Uguns gredzena (Ring of Fire) reģionu Ontārio ziemeļos, kas tiek uzskatīts par bagātu ar niķeli, hromītu, varu un zeltu. Federālā valdība trīs gadu laikā ieguldīs līdz miljardam dolāru ceļu būvē uz šo reģionu, tādējādi pielīdzinot Ontārio jau solīto summu. Abas valdības arī vienosies par saskaņotu atļauju izsniegšanu raktuvēm. Kārnijs norādīja, ka līdz šim raktuves atvēršana Ontārio ilgusi vairāk nekā 15 gadus.

Ceļu projekts ir pretrunīgs. Daļa vietējo pirmo nāciju kopienu to atbalsta, cerot uz ekonomiskām iespējām, bet citas iebilst un ir apņēmušās būvdarbus bloķēt, vēsta The Canadian Press. Valdības sola izveidot darba grupu sarunām ar pamatiedzīvotājiem, kas vērtēs arī dabas aizsardzības teritoriju iespējas.

Plāns pieņemts tirdzniecības kara apstākļos. ASV jau piemēro 25 % tarifus Kanādā ražotām automašīnām un daļai detaļu, un augustā prezidents Donalds Tramps draudēja no 1. janvāra tarifus automašīnām, detaļām un tēraudam palielināt līdz 50 %. Kārnijs uzsvēra, ka pašreizējai ASV administrācijai integrēta Ziemeļamerikas autobūve vairs nav mērķis, tāpēc jāmainās arī Kanādas pieejai.