Norvēģijas DNB samazinās ap 400 darba vietu, pārmaiņas skars arī Rīgas biroju

Norvēģijas lielākā banka DNB līdz šā gada beigām plāno samazināt aptuveni 400 slodžu savā tehnoloģiju un pakalpojumu nodaļā (Technology & Services). Bankas pārstāve Kāri Vartdāla Rīse Latvijas Televīzijai apstiprinājusi, ka reorganizācija skars arī Latvijā strādājošos, taču cik cilvēku tas attieksies Rīgā, banka nav atklājusi.

Par pārmaiņām DNB paziņoja 6. oktobrī biržas paziņojumā. Banka skaidro, ka vairākās darbības jomās jau izmanto MI aģentus, kas pārņem agrāk manuāli veiktus uzdevumus. Kā jomas, kurās gaidāmi lielākie efektivitātes ieguvumi, minēta klientu datu kontrole, procedūra „pazīsti savu klientu” (KYC), kā arī tehnoloģiju izstrāde un programmēšana. DNB uzsver, ka MI nav vienīgais iemesls: banka arī vienkāršojusi iekšējos procesus un mainījusi darba organizāciju.

Norvēģijas biznesa izdevums E24 vēsta, ka nodaļā dažādās valstīs strādā ap 2000 cilvēku, bet uz jautājumu, kuras valstis samazinājums skars, banka neatbildēja. Kopumā DNB 2025. gada beigās bija 11 649 darbinieki jeb 10 603 pilnas slodzes. Restrukturizācijas izmaksas tiks iegrāmatotas šā gada ceturtajā ceturksnī, bet pilnu izmaksu ietaupījumu banka sagaida no 2027. gada otrā ceturkšņa.

Latvijas darbiniekiem tas nozīmē nenoteiktību vismaz līdz novembra sākumam. LSM ziņo, ka Rīgas biroja darbinieki par reorganizāciju uzzinājuši 6. oktobrī attālinātā sanāksmē ar vadību Oslo, bet par nākamajiem soļiem viņiem solīts paziņot 1. novembrī. Kāds darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, LTV stāstīja, ka neziņā patlaban ir aptuveni 175 cilvēki Rīgā, lai gan tas nenozīmē, ka atlaisti tiks visi. Banka šo skaitu nav apstiprinājusi.

Norvēģijas finanšu nozares arodbiedrība Finansforbundet samazinājumu kritizējusi. Tās priekšsēdētāja vietnieks Arne Fredriks Hosteins norādījis, ka MI nedrīkst kļūt par „dabas likumu”, kas automātiski nozīmē mazāk darbinieku, jo ieguvumus var izmantot arī labākiem pakalpojumiem un darbinieku kvalifikācijas celšanai. Arodbiedrība arī apšauba, vai tik lielu procesu iespējams godīgi pabeigt līdz Jaunajam gadam.

Latvijā līdzīgas masveida atlaišanas MI dēļ statistikā vēl nav redzamas. Nodarbinātības valsts aģentūra LSM norādījusi, ka lielākais risks ir profesijām ar daudz rutīnas darba, piemēram, datu ievadē, klientu apkalpošanā un vienkāršākos grāmatvedības un programmēšanas uzdevumos. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atgādina, ka arī MI ieviešanas dēļ darba devējam jāievēro Darba likumā noteiktā atlaišanas kārtība, bet kolektīvas atlaišanas gadījumā jākonsultējas ar arodbiedrību.