PMLP: vēlēšanu dienā bez derīgas pases vai ID kartes bija gandrīz 50 000 balsstiesīgo

15. Saeimas vēlēšanu dienā, 3. oktobrī, gandrīz 50 000 Latvijas balsstiesīgo bija bez derīgas pases vai ID kartes. To pēc raidījuma «Nekā personīga» lūguma aprēķināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP): Latvijā tādu bija 20 550, ārvalstīs — 28 612. Cik daudzi tieši dokumentu trūkuma dēļ nevarēja nobalsot, pagaidām nav zināms.

Kopējā aktivitāte bija 51,79% — par aptuveni 110 000 cilvēku mazāk nekā pirms četriem gadiem. Domnīcas «Providus» pētnieki norāda, ka aiz krituma slēpjas ne tikai pasivitāte, bet arī zemā dalība diasporā: no aptuveni 200 000 balsstiesīgo ārvalstīs nobalsoja tikai katrs devītais. Neskaitot diasporu, aktivitāte Latvijā bijusi aptuveni 57,7%, tuvu 2018. gada līmenim, kamēr 2022. gadā — 64,5%.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vērtēja, ka zemā aktivitāte ārvalstīs nav demokrātijas krīze, taču ir nopietns simptoms. Kritums bija izteikts arī Latgales laukos: Rēzeknes novadā vēlētāju skaits saruka par 27%, Ludzas novadā — par 26%. «Providus» pētniece Sanda Liepiņa noraidīja stereotipu, ka zemo aktivitāti skaidrotu krievvalodīgo vēlētāju nepiedalīšanās.

Saeimā pārvēlētais deputāts Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts) uzsvēra, ka tik liels skaits cilvēku bez derīgiem dokumentiem ir arī valsts drošības jautājums, un pieļāva uzaicināt PMLP pārstāvjus uz komisiju. Viņš vienlaikus atgādināja, ka derīga dokumenta uzturēšana ir arī paša cilvēka pienākums.

Vēlēšanās par nederīgiem atzīti 12 795 balsojumi: 4306 tukšas aploksnes, 6267 ar vairākām zīmēm un 80 saplēstas zīmes. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris vērtēja, ka tāda rīcība ar augstu ticamību bijusi apzināta. Pētnieki aicina detalizētāk izpētīt neatnākušo vēlētāju profilu, pārskatīt diasporas balsošanas kārtību un apsvērt demokrātijas auditu Valsts kontroles vadībā.