Polijā 2800 karavīru mācībās izmēģinās Ukrainas atbalsta spēku izvēršanu pēc pamiera

Lielbritānija un Francija otrdien paziņoja, ka novembrī Polijā vadīs pirmās lielās mācības daudznacionālajiem spēkiem «Daudznacionālie spēki – Ukraina» (MNF-U). Mācībās «Koalicja», kas poļu valodā nozīmē «koalīcija», no 9. līdz 22. novembrim piedalīsies ap 2800 karavīru. Tās notiks pie Novas Dembas pilsētas Polijas dienvidaustrumos, aptuveni 100 kilometru no Ukrainas robežas.

Mācību mērķis ir pārbaudīt, kā pārvietot, aizsargāt un apgādāt spēkus, kurus Eiropas valstis gatavo nosūtīt uz Ukrainu, ja tiks panākts miers. Karavīri trenēsies personāla, tehnikas un krājumu pārvietošanā, daudznacionālas vadības sadarbībā, kā arī pretgaisa un pretdronu aizsardzībā. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija norāda, ka iznīcinātāji simulēs, kā tie varētu nodrošināt drošību civilajai aviācijai, kad Ukrainas gaisa telpa atkal tiks atvērta.

Lielāko kontingentu, aptuveni 1100 karavīru, nodrošinās Francija, bet Lielbritānija nosūtīs 300 karavīru, iznīcinātājus Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnu Voyager. Lielbritānijas valdības paziņojumā kā dalībvalstis minētas Beļģija, Igaunija, Francija, Vācija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Spānija, Zviedrija, Turcija un Lielbritānija. Latvija šajā sarakstā nav. Turcija sauszemes mācībās nepiedalīsies, bet no Stambulas vadīs jūras daļu, kurā pārbaudīs, kā Melnajā jūrā atmīnēt kuģu ceļus, lai tirdzniecības kuģi varētu atgriezties Ukrainas ostās.

MNF-U ir tā dēvētās «gribošo koalīcijas» militārā daļa. Šī valstu grupa ir solījusi Ukrainai ilgtermiņa militāru, ekonomisku un diplomātisku atbalstu. Spēki nav NATO operācija, un ASV tajos karavīrus nesniedz. Spēkus komandē britu ģenerālleitnants Toms Beitmens. Viņš uzsvēra, ka tā nav miera uzturēšanas vai pamiera uzraudzības misija un tā nav paredzēta uzbrukuma operācijām. Pēc viņa teiktā, spēku uzdevums būtu sniegt Ukrainai drošības sajūtu un palīdzēt atjaunot tās bruņotos spēkus.

Lielbritānijas valdība norāda, ka spēki Ukrainā ieradīsies tikai pēc kauju beigām un pēc Kijivas lūguma. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Vess Strītings sacīja, ka tas «nav hipotētisks plāns», bet gan reāli spēki. Tomēr Rietumu amatpersonas BBC atzina, ka vēl nevar pateikt, cik lieli būs spēki, ja tie tiešām tiks izvērsti. Valstu ieguldījums būšot atkarīgs no pamiera apstākļiem un katras valdības lēmuma.

Krievija jau iepriekš iebildusi pret ārvalstu karavīru izvietošanu Ukrainā, un prezidents Vladimirs Putins pērn tos nosauca par «likumīgiem mērķiem». France 24 norāda, ka mācību apjoms un ilgums var kaitināt Maskavu, kas joprojām neizrāda vēlmi slēgt mieru. Polijā paredzēts izmantot tikai vieglo tehniku, piemēram, dronus, bet ne tankus.