Putins: drošības zona Ukrainā gar Krievijas robežu nebūs miera sarunu temats

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien, 16. oktobrī, apmeklējot Apvienotās karaspēka grupas palīgkomandpunktu, paziņoja, ka Krievija Ukrainas teritorijā gar abu valstu robežu veido tā saukto drošības zonu un tās izveidi neplāno padarīt par iespējamo miera sarunu ar Kijivu priekšmetu. Putins uzrunu teica, tērpies militārajā formastērpā, ko viņš valkā reti.

Paziņojums ir nozīmīgs, jo Putins par šādas zonas nepieciešamību jau bija runājis, taču līdz šim nebija norādījis tās plānoto apmēru un nebija teicis, ka tā paliks ārpus sarunām, raksta aģentūra Reuters. Zonas izveidei Krievijai būtu jāatdala zeme Sumu un Harkivas apgabalos, kurus Maskava līdz šim nav pasludinājusi par savu teritoriju.

Putins skaidroja, ka pēc Ukrainas spēku iebrukuma Krievijas Kurskas apgabalā 2024. gadā armijai uzdots ne tikai izdzīt pretinieku, bet arī izveidot drošības zonu pieguļošajā teritorijā, un mērķis esot nākotnē pilnībā nodrošināt Krievijas pierobežas reģionus. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs precizēja, ka plānotā zona stiepjas 660 kilometru garumā un 70 % no tās jau kontrolē Krievijas spēki. Cik dziļi Ukrainas teritorijā tā sniegtos, viņš neteica.

Komandpunktā Putins apgalvoja, ka kopš gada sākuma Krievijas spēki ieņēmuši aptuveni 6500 kvadrātkilometrus un 310 apdzīvotas vietas, bet Ukrainas kontrolē vēl esot nedaudz vairāk par 10 % Doneckas apgabala un 16,5 % Zaporižjas apgabala. Viņš aicināja turpināt masīvus triecienus Ukrainas militārās rūpniecības, loģistikas un infrastruktūras objektiem, tos dēvējot par atbildi uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas rūpnīcām un enerģētikas objektiem.

Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ziņoja, ka kopš 1. septembra ieņemti vairāk nekā 1800 kvadrātkilometri un 92 apdzīvotas vietas, Krievijas karavīri sasnieguši Kramatorskas nomali un atrodas piecu kilometru attālumā no Zaporižjas dienvidu nomales. Krievijas militārā vadība paziņoja arī par Dobropiļļas ieņemšanu Doneckas apgabalā. Šos apgalvojumus neatkarīgi pārbaudīt nav iespējams.

Ukrainas puse Dobropiļļas zaudēšanu nav apstiprinājusi. Ukrainas Ģenerālštābs 16. oktobrī ziņoja, ka Pokrovskas virzienā diennakts laikā atvairīti 60 uzbrukumi, tostarp pie Dobropiļļas. Ukrainas analītiķu kartē DeepState tuvākās Krievijas pozīcijas no pilsētas bija aptuveni 3,4 kilometru attālumā, bet līdz Zaporižjai ap 21 kilometru. Izdevums Telegraf atgādina, ka 2025. gada novembrī Gerasimovs līdzīgi ziņoja par Kupjanskas ieņemšanu, ko Ukraina un neatkarīgi analītiķi neapstiprināja.

Paziņojums izskanēja laikā, kad Briselē notika ES samits. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tur Maskavas nostāju nosauca par miera sarunu parodiju un lūdza ES nākamajam gadam vēl vismaz 70 miljardus eiro aizsardzībai un noturībai. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals aģentūrai Reuters sacīja, ka ES, visticamāk, būs jāpiešķir Ukrainai jauns aizdevums budžeta iztrūkuma segšanai.