Putins Kremlī tiekas ar Vitkofu un Kušneru, ASV vēsta par jaunu sarunu kārtu ar Eiropu

ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džereds Kušners ceturtdien, 12. novembrī, Kremlī tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Saruna ilga aptuveni divas stundas, ziņo AP. Pēc tās Vitkofs Krievijas ziņu aģentūrām sacīja, ka ir panākta vienošanās par nākamo Krievijas, Ukrainas un ASV sarunu kārtu un ka tajā pievienosies arī Eiropas pārstāvji. Sarunu laiks un vieta publiski netika nosaukti.

Tikšanās notika dienu pēc divu dienu trīspusējām sarunām Abū Dabī, kur Krievijas un Ukrainas delegācijas pirmo reizi deviņos mēnešos runāja tieši un vienojās par lielu gūstekņu apmaiņu. Kremļa publicētajā sarunas sākuma atšifrējumā Vitkofs šo apmaiņu nosauca par lielāko līdz šim un teica, ka ASV puse trīspusējās sarunas "restartē". Kušners norādīja, ka visas puses Abū Dabī vēlējušās kara beigas un vienojušās par daudziem principiem, taču joprojām atšķiras ceļā, kā tos īstenot. Viņš arī sacīja, ka Eiropas nostāja esot būtiski mainījusies un daudzpusējs formāts palīdzētu virzīties uz priekšu.

Putins tikšanās laikā piedāvāja kopīgu Krievijas un Ukrainas humanitāro misiju Kostjantinivkā Ukrainas austrumos, ko organizētu abu valstu tiesībsargi. Pēc TASS un Interfax ziņām, viņš atsaucās uz līdzīgu operāciju Krievijas okupētajā Oleškos oktobra beigās, sacīja, ka pilsētā palikuši aptuveni 400–500 civiliedzīvotāju un ka Krievijai būtu vajadzīgas piecas dienas, lai atmīnētu apkārtni. Kremļa padomnieks Jurijs Ušakovs vēlāk teica, ka amerikāņi šo priekšlikumu atbalstījuši.

Tajā pašā laikā Krievijas līderis atkārtoja stingras prasības. Viņš uzsvēra, ka Krievijai ar Ukrainu ir tikai viena demarkācijas līnija – valsts robeža – un ka jebkuri ārvalstu karavīri Ukrainā kļūtu par "likumīgu mērķi", bet Eiropas karaspēka izvietošana nozīmētu kara turpināšanos. The Guardian analīzē norāda, ka šādi izteikumi neliecina par Maskavas gatavību piekāpties un ka Putins turpina virzīt sarunas par Eiropas drošības kārtības pārskatīšanu.

Ušakovs sarunu nosauca par saturīgu, konstruktīvu, atklātu un noderīgu. Pēc Reuters ziņām, viņš teica, ka Krievija amerikāņiem skaidri pateikusi, ka NATO nedrīkst turpināt paplašināties, un pauda cerību, ka Eiropa atbalstīs sarunas par jaunu Eiropas drošības arhitektūru. Putins Ukrainas jautājumu plāno turpināt apspriest ar Trampu APEC samitā Ķīnā vēlāk šomēnes. Reuters norāda, ka šī bija jau desmitā Vitkofa un Putina klātienes tikšanās.

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, kas ir NATO dalībvalstis, Maskavas runas par alianses paplašināšanās apturēšanu un jaunu drošības kārtību ir būtiskas, jo Eiropas līderi vienlaikus uzstāj uz savu balsi sarunās. Dublinā notiekošajā Eiropas politiskās kopienas samitā Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta sacīja, ka Eiropai jābūt pie sarunu galda un ka laiks, kad Eiropā pastāvēja ietekmes zonas, ir pagājis. ES augstā pārstāve Kaja Kallasa iepriekš apsūdzēja Krieviju, ka tā tikai izliekas, ka sarunājas.

No Maskavas Vitkofs un Kušners devās uz Dublinu, kur viņiem paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai informētu viņu par sarunām Kremlī. Francijas Eiropas lietu ministrs paziņojis, ka ES nākamajā pirmdienā plāno apstiprināt jaunas sankcijas pret Krieviju.