Rīgā no 2. līdz 5. novembrim hlorēs ūdensvadus, dzeramo ūdeni iesaka novārīt

Rīgā nākamnedēļ visā pilsētas ūdensvadu tīklā notiks profilaktiskā dezinfekcija jeb hlorēšana. Pēc «Rīgas ūdens» sniegtās informācijas tā sāksies pirmdien, 2. novembrī, plkst. 0.00 un ilgs līdz ceturtdienai, 5. novembrim, plkst. 23.59. Šī ir šī gada otrā un pēdējā šāda tīkla apstrāde.

Iedzīvotājiem tas nozīmē, ka krāna ūdenim šajās dienās var būt jūtamāka hlora smarža un viegla piegarša. Uzņēmums uzsver, ka izmantotā koncentrācija veselībai nekaitē, taču piesardzības nolūkos dzeršanai un ēdiena gatavošanai iesaka lietot novārītu ūdeni gan visu dezinfekcijas laiku, gan vēl 24 stundas pēc tās. Tātad vārīt ūdeni ieteicams arī piektdien, 6. novembrī.

Mazgāšanai, uzkopšanai un citām saimnieciskām vajadzībām ūdeni var izmantot bez vārīšanas. Ūdeni mājdzīvniekiem, putniem un akvārija zivtiņām, kā arī telpaugu laistīšanai nav jāvāra, bet to ieteicams kādu laiku paturēt atvērtā traukā. Hlors ir gaistošs, tāpēc tā daudzums ūdenī pamazām samazinās.

Hlorēšana naktī uz pirmdienu sāksies vienlaikus visās uzņēmuma ūdens padeves sūkņu stacijās. Papildus tiks izmantotas mobilās iekārtas vairākās pilsētas vietās, lai dezinfekcijas līdzeklis pakāpeniski nonāktu visā tīklā.

«Rīgas ūdens» Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona skaidro, ka Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās brīvajam hloram dzeramajā ūdenī noteikta robežvērtība 5 mg/l. Ikdienā Rīgā tā līmenis esot ap 0,32 mg/l, bet dezinfekcijas laikā to īslaicīgi paaugstina līdz 4 mg/l, tātad robežvērtība netiek pārsniegta. Salīdzinājumam uzņēmums min Romu (0,40 mg/l), Helsinkus (0,43 mg/l) un Tallinu (1,1 mg/l).

Uzņēmums norāda, ka Rīgas centralizētās ūdensapgādes tīkls ir garāks par 1500 kilometriem, un tā vidējais vecums pārsniedz 45 gadus. Divas reizes gadā veiktā hlorēšana ar paaugstinātu devu ļauj ierobežot mikroorganismu vairošanos caurulēs un ikdienā uzturēt zemu hlora līmeni. Temperatūras svārstības un ilgstoša ūdens stāvēšana cauruļvados var veicināt mikroorganismu augšanu, tādēļ līdzīgu metodi izmanto daudzviet Eiropā.