Ūdens piegādātājiem plāno uzlikt pienākumu brīdināt par ūdensvadu dezinfekciju
Veselības ministrija līdz 27. oktobrim apspriež grozījumus dzeramā ūdens noteikumos. Tie paredz brīdināt patērētājus par plānotu dezinfekciju un dot Veselības inspekcijai tiesības noteikt preventīvus pasākumus.
Ūdens piegādātājiem varētu kļūt obligāti iepriekš brīdināt patērētājus par plānotu ūdensapgādes sistēmas dezinfekciju. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 547 par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, monitoringa un kontroles kārtību. Projektu sagatavojusi Veselības ministrija (VM) kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju. 13. oktobrī tas nodots publiskai apspriešanai, un priekšlikumus Valsts kancelejas TAP portālā vai ministrijai pa e-pastu var iesniegt līdz 27. oktobrim.
Iedzīvotājiem būtiskākā ir jaunā informēšanas prasība. Piegādātājam būtu jābrīdina, ja dezinfekcijas dēļ ūdenī var palikt ķīmisko reaģentu atliekvielas vai mainīties tā smarža, garša vai citas īpašības. Tad cilvēki varētu laikus sagatavoties, piemēram, sagādāt dzeramā ūdens krājumus. Daudzi uzņēmumi klientus jau brīdina, taču spēkā esošie noteikumi to neprasa. Veselības inspekcija (VI) līdz šim šādu informēšanu piegādātājiem tikai ieteica kā godīgu praksi.
Projekts paplašina arī VI lomu. Ja pastāv risks, ka ūdens neatbildīs prasībām, vai ir pārsniegtas Eiropas Komisijas kontrolsarakstā iekļauto vielu robežvērtības, inspekcija norādītu preventīvus pasākumus, piemēram, labāku ūdens apstrādi pirms piegādes. Šie norādījumi būtu jāievēro gan ūdens piegādātājiem, gan ēku ūdensapgādes inženiertīklu īpašniekiem vai to pilnvarotām personām.
Vienlaikus daļu prasību paredzēts atcelt. Pirms profilaktiskās dezinfekcijas piegādātājiem vairs nebūtu jāsaskaņo ar VI dezinfekcijas efektivitātes izmeklējumu programma. Pati dezinfekcija, tās efektivitātes kontrole, dokumentēšana un piegādātāja atbildība par ūdens kvalitāti paliktu. Kā norāda LETA, ņemot vērā arī jaunās informēšanas prasības izmaksas, piegādātāju administratīvās izmaksas kopumā samazinātos aptuveni par 18 872 eiro gadā.
Grozījumi paredz arī ciešāku VI un Pārtikas un veterinārā dienesta sadarbību, ja ūdens piesārņojums apdraud veselību, precīzāku risku novērtēšanu ūdens ieguves vietu sateces baseinos un ēku ūdensapgādes sistēmās, kā arī nozares speciālistu izglītošanu. VI tīmekļvietnē plānots publicēt vadlīnijas ūdens paraugu ņemšanai legionellu analīzēm. Atkāpes no kvalitātes prasībām varētu piešķirt tikai tad, ja tās neapdraud veselību un ūdeni nevar piegādāt citā saprātīgā veidā, un ne ilgāk kā uz trim gadiem. Zarnu enterokoku noteikšanai atļautu papildu, ātrāku analīzes metodi, ko Eiropas Komisija akceptējusi jūlijā.
Izmaiņu iemesls ir ES dzeramā ūdens direktīva 2020/2184. Eiropas Komisija konstatējusi, ka atsevišķas tās normas Latvijas regulējumā vēl nav pārņemtas vai pārņemtas nepareizi, bet ministrija grib arī novērst praksē radušās noteikumu piemērošanas problēmas. Noteikumi Nr. 547 pieņemti 2023. gada 26. septembrī. Projekta dokumentos ir arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, tātad pēc apspriešanas grozījumi nonāks valdībā.
Avoti
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.
Seko inews.lv Facebook Seko mūsu jaunākajām ziņām Facebook Sekot
Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.