Rīgas notekūdeņu stacijā Daugavgrīvā ik dienu izķer vidēji sešas tonnas atkritumu

Rīgas notekūdeņu bioloģiskajā attīrīšanas stacijā «Daugavgrīva» katru dienu no ūdens izsijā vidēji sešas tonnas priekšmetu un atkritumu, kas kanalizācijā nemaz nedrīkstētu nonākt, Latvijas Televīzijai stāstīja stacijas vadītājs Māris Zviedris. Lielākais daudzums vienā diennaktī bijis 65 tonnas. Izķertā masa pēc tam tiek nogādāta atkritumu poligonā.

Problēma nav tikai estētiska. Mitrās salvetes, ausu kociņi, apģērba gabali, apavi un cigarešu izsmēķi var aizsprostot cauruļvadus, sabojāt sūkņus un papildus noslogot attīrīšanas iekārtas. Turklāt piemaisījumi traucē bioloģiskās attīrīšanas posmam, kas seko mehāniskajai tīrīšanai. Tāpēc stacijā tos izzvejo ar smalkām restēm, kuru atstarpe ir trīs milimetri.

Stacijā gadā nonāk apmēram 50 miljoni kubikmetru notekūdeņu. SIA «Rīgas ūdens» oktobra sākumā ziņoja, ka gada laikā no tiem savāc ap 3000 tonnu smilšu un atkritumu. Starp atradumiem bijušas ne tikai higiēnas preces un tekstils, bet arī zobu protēzes, mobilie telefoni, vadītāja apliecība un pat automašīnu riepas. Uzņēmums norāda, ka galvaspilsētā ir vairāk nekā 1200 kilometru kanalizācijas tīklu un vairāk nekā 100 sūkņu staciju.

Zviedris skaidroja, ka uz ielām ir divu veidu restes. Daļa pieder lietus kanalizācijai, kas nav savienota ar sadzīves notekūdeņu sistēmu un ved tieši uz Daugavu, Mārupīti vai citu ūdenstilpi. Citas ir pieslēgtas kopējai sistēmai, un caur tām iemestie izsmēķi no centra līdz Daugavgrīvai nonāk aptuveni četrās stundās.

Atsevišķa vides problēma ir cigarešu izsmēķi. «Latvijas Zaļā punkta» aptauja liecina, ka pilsētu centros 27 % izsmēķu tiek izmesti tam neparedzētās vietās. Organizācijas pārstāve Lelde Vasile skaidroja, ka filtrs ir izgatavots no celulozes acetāta, kas satur plastmasu un dabā nesadalās, bet pēc smēķēšanas tajā uzkrājas arī tādas vielas kā arsēns, benzols, kadmijs un svins. Nonākot augsnē un ūdenī, tās piesārņo vidi.

Zviedris arī norādīja, ka Eiropas Savienība mudina pievērsties mikropiesārņojumam, ko rada ikdienā lietotās zāles un sadalījušos izsmēķu materiāli. Pēc attīrīšanas Rīgas notekūdeņi tiek novadīti Rīgas jūras līcī aptuveni 2,4 kilometrus no krasta.

«Rīgas ūdens» iedzīvotājiem iesaka mitrās salvetes, vates diskus un citas higiēnas preces izmest atkritumu tvertnē, taukus un ēdiena atliekas neskalot izlietnē, mājdzīvnieku pakaišus mest sadzīves atkritumos, bet nederīgos medikamentus nodot aptiekās.